Sevis sakārtošanas un mācīšanās priekam. Psiholoģija Mums 2005.gada februāris.

Pēdējos gados Latvijā aizvien populārāki kļūst dažādi psihotehnoloģiju un psihotreniņu veidi. Viena no populārākajām ir neirolingvistiskā programmēšana (NLP), kas plašu pielietojumu guvusi politikā, uzņēmējdarbībā, reklāmā u.c. Pērn apritēja desmit gadi, kopš Latvijā iepazina NLP, tādēļ aicināju uz sarunu Jauno Psiholoģiju centra direktori Daci Rolavu, kurai pieder gods būt pirmajai NLP izplatītājai mūsu valstī.

 

—      Kāds bija NLP sākums Latvijā?

—      Latvija iepazina NLP 1994. gada oktobrī, kad Latvijā ieradās psihologs un psihoterapeits Sergejs Kapica, kurš ir pazīstams NLP speciālists. Šaurā draugu lokā, viņš novadīja pirmo neoficiālo NLP prezentāciju. Man bija iespēja būt klāt tajā un dzirdētais šķita ļoti interesants. Vairākus gadus ik reizi, kad psihologs ieradās Rīgā, domubiedru grupa pulcējās uz improvizētiem NLP semināriem. Drīz vien radās nepieciešamība pēc plašākām semināru telpām un juridiski sakārtotas organizācijas, kura rīkotu šīs tikšanās, jo interesentu loks pieauga.

—      Vai tas bija Jauno Psiholoģiju centra dibināšanas brīdis?

—      Tas bija brīdis, kad NLP ienāca Latvijā kā reģistrēta interešu izglītība, taču tas vēl nebija Jauno Psiholoģiju centrs, kādu mūsu kursanti to pazīst tagad. 1997. gadā reģistrējām šo organizāciju Izglītības un zinātnes ministrijā kā jauniešu un pieaugušo neformālās interešu izglītības mācību iestādi. Vairākas reizes esam mainījuši nosaukumu, jo bijām izvirzījuši savai darbībai dažādus uzdevumus. Sākotnēji saucāmies “AgniLat”, tad pārreģistrējāmies kā Jauno Psiholoģiju koledža, jo vēlējāmies īstenot pirmā līmeņa akadēmiskās izglītības programmu. Diemžēl bijām apsteiguši savu laiku, izglītības likumā vēl nebija ieviests koledžas jēdziens un iestrādātas tai izvirzītās prasības, tādēļ atteicāmies no šā mērķa un mainījām uzņēmuma nosaukumu, kļūstot par Jauno Psiholoģiju centru, kura uzdevums ir sniegt mūsu kursantiem iespēju apgūt visdažādākos psihotehnoloģiju veidus. 

 

—      Jūsu vadītais mācību centrs piedāvāja apgūt tikai NLP?

—      Jā, sākumā īstenojām tikai NLP bāzes, praktiķa un meistara kursus. Šādi strādājām gandrīz trīs gadus. Taču mūsu kursantus interesēja iespēja paplašināt iegūtās zināšanas. Sapratām, ka mums nepieciešamas pašam savas, nevis uz laiku īrētas, telpas, pieaicinājām lektorus, paplašinājām piedāvāto kursu spektru. Aicinājām pasniedzējus no Krievijas, kas lasīja lekcijas par Ēriksona hipnozi. Maskavā iepazinos ar Francijas Hipnoterapijas asociācijas prezidentu Žanu Bekio, kurš ir atzīts Jaunās hipnozes speciālists Eiropā un pasaulē un nule esam īstenojuši trīsgadīgo Jaunās hipnozes mācības programmu, ko noklausījušies vairāki desmiti profesionālu psihologu, psihiatru, ārstu un psihoterapeitu, kā arī interesentu, kuri izmanto gūtās zināšanas savas darbības efektivitātes uzlabošanai. Tie ir sociālie darbinieki, pedagogi, komunikāciju speciālisti u.tml.

 

—      Jūsu vadītājā mācību centrā iespējams apgūt dažādas pseidozinātnes. Vai tas nekaitē centra tēlam?

—      Domāju, ka nē. Šos kursus galvenokārt iesaka mūsu kursanti, kuri vēlas tos noklausīties sevis pilnveidošanai. Dažkārt šie ieteikumi nāk no mūsu centra pasniedzējiem, kuri pieredzes apmaiņas braucienos iepazinušies ar kādu jaunu, reizēm zinātniski nepamatotu, taču efektīvu metodi. Turklāt, liela daļa šo metožu uzskatītas par nezinātniskām tikai Eiropā, bet, piemēram, Āzijas valstīs tādas metodes kā Džuņ Juaņ Cigun ir visnotaļ atzīta tehnoloģija. No mūsu centra šī Ķīnas enerģētiskās pašregulācijas metode izaugusi par starptautiski atzītu asociāciju, kas jau vairākus gadus darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Mūsu centrā sadarbībā ar Francijas Geštaltterapijas asociāciju aizsākās un par patstāvīgu organizāciju Latvijā izaudzis Geštalta institūts, ko arī savulaik neatzina par zinātniski pamatotu. Manuprāt, nav svarīgi vai metodei ir vai nav zinātnisks pamatojums, galvenais, ka cilvēkus tā interesē. Mūsu galvenā prasība pret mācības programmām — gan “nezinātniskām”, gan zinātniskām — ir tā, lai šīs programmas būtu saprotamas plašam klausītāju lokam, nevis tikai speciālistiem.

 

—      Jauno Psiholoģiju centram ir plaša sadarbība ar speciālistiem no Krievijas. Vai tas nozīmē, ka tā ir galvenais centra sadarbības partneris?

—      Tā gluži nevarētu sacīt. Lai gan daudzpusīgāka sadarbība šobrīd notiek ar Krieviju, mums izveidojušās lieliskas attiecības arī ar Francijas Hipnoterapijas asociāciju, Vankūveras Starptautisko Ēriksona universitāti u.c. organizācijām, kuras pēta dažādus praktisko psiholoģiju virzienus. Jau vairākus gadus ārsts psihiatrs un psihoterapeits, medicīnas zinātņu doktors Andrejs Jermošins no Maskavas lasa mūsu centrā lekcijas rekreatīvajā psihokatalīzē, kas ir viņa autorprogramma un arī doktora disertācijas tēma. Nesen uzsākām īstenot Berta Helingera “Ģimenes panorāmas” programmu, kas vērsta uz ģimenes iekšējo problēmu novēršanu, veicinot katra tās locekļa iekšējo sakārtotību. Vēl nesen mūsu centrā reizi gadā viesojās Merilina Atkinsone, Vankūveras Starptautiskās Ēriksona universitātes prezidente. Diemžēl pašlaik viņa samazinājusi savu izbraukumu skaitu, jo vēlas vairāk laika veltīt personiskai dzīvei. Turklāt mūsu centrs īsteno savas mācību programmas, pamatojoties uz sadarbības līgumu ar Vankūveras Satrptautisko Ēriksona universitāti.

 

—      Vai centra kursanti dodas mācīties uz līdzīgiem centriem ārpus Latvijas?

—      Protams. Jau minētā Merilina Atkinsone ik gadu rīko seminārus interesentiem no Austrumeiropas valstīm. Tie nodrošināti ar tulkojumu krievu valodā un mēs piedāvājam kursantiem doties uz tiem, lai paplašinātu zināšanas. Tāpat organizējam grupas, kas dodas uz Itāliju uz Sofija analīzes semināriem un īstenojam citas sadarbības programmas.

 

—      Kopš pirmā neoficiālā NLP semināra ir pagājuši desmit gadi. Kādus jubilejas pasākumus plānojat rīkot?

—      Šo gadu mūsu mācību centra devīze ir “Jaunais NLP kods”. Mēs piedāvāsim kursantiem iepazīties ar jaunākajiem atklājumiem NLP, jūlijā rīkosim salidojumu-nometni, uz kuru laipni aicināti gan jaunie NLP draugi, gan mūsu kursu beidzēji. Nesen klajā nākusi Džona Grindera, viena no NLP pamatlicējiem jaunā grāmata, kurā aprakstītas jaunas NLP tehnikas, jaunākie pētījumi u.c. novitātes, ko plaši izmantosim jubilejas semināros.

 

—      Vai atskatoties uz paveikto esat apmierināta gandarīta?

—      Nesen nāca klajā jau otrā grāmata par NLP latviešu valodā. Tā tulkota no vācu valodas un nav mūsu pašu NLP speciālistu devums, taču tas, ka šis tulkojums publicēts pierāda šīs metodes popularitāti Latvijā. Tādējādi varu uzskatīt, ka, neraugoties uz daudzajiem darvas pilieniem, kas tīši un netīši pilināti NLP medus mucā un par kuriem nemitīgi rūpējas mūsu konkurenti un netradicionālo psiholoģiju pretinieki, nav spējuši sabojāt šīs metodes reputāciju Latvijā un tā ar katru gadu kļūst aizvien populārāka. Daudzviet Latvijā izveidojušies NLP mācību centri, kas dibināti uz mūsu rīkoto izbraukuma semināru pamata un kopumā šajos gados NLP apguvuši vairāki tūkstoši interesentu. Turklāt NLP jau vairākus gadus var apgūst kā patstāvīgu kursu Eiropas Integrācijas institūta Sociālo zinātņu katedras studenti.

 

—      Kur interesenti var iepazīties ar centra piedāvātajām mācību programmām?

—      Ik gadu rīkojam vairākas atvērto durvju dienas, kuru laikā ikvienam ir iespēja iepazīties ar piedāvātajiem kursiem, pasniedzējiem, noklausīties prezentācijas un iepazīties ar centru, tā tradīcijām. Arī pirms katra jauna kursa rīkojam prezentācijas. Ja starp kursantu un lektoru nebūs kontakta, ja cilvēks nejutīsies omulīgi telpās, kur norit mācības, nekas labs no sadarbības nesanāks un kursants būs velti izšķiedis naudu. Tādēļ mums rūp, lai mūsu potenciālajiem kursantiem būtu iespēja gūt visaptverošu informāciju par mums. Taču tie, kuri nav apmeklējuši atvērto durvju dienas, informāciju var smelties gan plašsaziņas līdzekļos, gan internetā.

 

Aleksandra Berga