Noenkuro veiksmi. Žurnāls Marta 2010.gada jūlijs.

Jau atkal stingi stāvi daudzgalvainas publikas priekšā un prāto: kaut zeme mani aprītu, lai tik nav jāpiedzīvo kārtējā izgāšanās? Pielaiko psiholoģisko enkuru metodi - tā ļaus tev nolaist panākumu un pacelt atkal neizdevās enkuru.

 

Konsultēja Jauno Psiholoģiiju centra NLP kursu pasnidzēja Dace Rolava

 

Enkuru metode balstās uz atklājumu, ka cilvēks visu dzīvi neap­zināti kopē savu jau bērnībā izstrādāto uzvedības modeli. Viņš atkārto savas dar­bības, kas tālāk viņā izsauc noteiktas emocijas. Piemēram, piedzīvojot neveiksmi, līdzīgā situācijā cilvēks atkal rīkosies tā, ka izraisīs nākamo kļūmi un emocio­nāli atkal jutīsies slikti.

«Turklāt emocijas zemapziņā summē­jas. Mūsu psihe ir tā iekārtota, ka, piedzī­vojot vienu neveiksmi, cilvēks izdzīvo ne tikai šo, bet arī visas iepriekšējās līdzīgās situācijas, kad viņam ir neveicies,» uzsver Dace Rolava. Tādēļ vienā brīdī cilvēka nervu sistēma var neizturēt, radot paniku, depresiju, apātiju.

 

Enkuri un fobijas

Enkurs ir atzīme tavā apziņā, kas atbild par konkrēta emocionālā stāvokļa izsaukšanu. Tos iedala pozitīvajos un negatīvajos. Ar pēdējiem minētajiem saistītas bailes, trauksme, neizskaidroja­ma nepatika. Par negatīvo enkuru var kļūt jebkurš sīkums, kas turpmāk dzīvē

izsauc trauksmes izjūtu. Piemēram, bērnu pilnīgi ne par ko sabar kaimiņiene sarka­nā priekšautā. Vēlāk viņam var ļoti nepa­tikt sarkanā krāsa, jo zemapziņā tā nofik­sēta kā uzbrūkoša, ļauna. Tā kļuvusi par negatīvo enkuru. «No savas prakses atce­ros spilgtu gadījumu, kad pie manis kāda sieviete atveda meitu. Bērns līdz trešajai klasei labi mācījās, bet jaunajā mācību gadā sekmes krasi pasliktinājās. Sākām notiekošajam meklēt iemeslu. Un izrādī­jās, ka klasē sācis mācīties skolnieks, kuram ir rudi mati. Šai meitenītei trīs gadu vecumā bija negatīvi pārdzīvojumi ar vīrieti, kuram bija rudi mati un bārda. Tas arī bija iemesls, kāpēc bērns nepār­traukti bija trauksmes stāvoklī. No nega­tīvajiem enkuriem, kas rada trauksmi, depresiju, paniku, ir jāatbrīvojas,» stāsta Dace Rolava. Tāpēc situācijā, kad nespēj saprāta robežās kontrolēt emocijas un tās traucē pilnvērtīgi dzīvot, būtu jākonsul­tējas ar speciālistu. Piemēram, pēc ļoti smagas šķiršanās, kad bailēs atkal pieļauj tās pašas kļūdas, nevari izveidot jaunas attiecības. Tāpat, ja tevi moka kāda drau­dīgas situācijas izraisīta (sakodis suns un ikreiz, kad ieraugi suni, pārņem panika) fobija vai tāda, kura veidojusies nevis no reāla notikuma, bet gan spilgta pārdzīvo­juma. Piemēram, bērns redz filmu, kurā no čūskas koduma iet bojā cilvēks. Ja bērns emocionāli līdz dzīvo filmas noti­kumiem, zemapziņa neatšķir, vai tas notiek patiesībā vai nē. Bērnam izaugot var būt paniskas bailes no čūskām, lai gan filmu, kas atstājusi tik paliekošas pēdas, viņš pat neatminas.

 

Slikto enkuru dzēšana

Dažas pašpalīdzības tehnikas tu vari veikt arī pati. Vispirms neitralizē negatī­vos enkurus. Ērti apsēdies pret brīvu sienu. Mēģini atcerēties kādu īpaši spil­gtu notikumu. Iztēlojies to. Acis aizverot vai arī turot vaļā, dziļi ievelc elpu. To izpūšot, lēnām situāciju bīdi no sevis prom uz sienu. Dari to lēnām, nesteidzo­ties. Kad situācija iztēlē aizbīdīta apmēram divu metru attālumā un tā atrodas uz sienas, iztēlojies to ievietotu rāmī. Ievelc elpu un katru reizi, kad to izput, saskati, ka situācija ar visu rāmi no visām četrām pusēm tiek saspiesta mazāka. Samazini to ar ieelpu un izelpu, kamēr uz sienas redzams mazs punktiņš. Parasti tas aizņem ne mazāk kā piecas minūtes. Ja iepriekš minēto darīji atvērtām acīm, tad šai brīdī tās piever, dziļi ievelc elpu un, lēnām to izpūšot, iztēlojies, ka punktiņš tiek aizpūsts. Ar ciet acīm pasēdi vēl apmēram divas minūtes, nostiprinot iegūto izjūtu. Izpildot šo tehniku, tu uz situāciju iemācies paraudzīties no malas. Kad atkal nāksies piedzīvot ko līdzīgu, tu spēsi mierīgāk domāt, analizēt, pieņemt lēmumu un nosvērtāk rīkoties, nevis pie­dzīvot vienu vienīgu emocionālu haosu.

 

Labo enkuru nostiprināšana

Izjūtu (kinestētiskais) enkurs ir veids kā šeit un tagad izsaukt konkrētu izjūtu. Piemēram, publiska uzstāšanās tev izsauc paniku, un tu labprāt tiktu no tās vaļā. To var izdarīt.

Izbrīvē brīdi, kad tevi neviens netrau­cē, ērti apsēdies un atsauc atmiņā situāci­ju, kurā juties pašpārliecināta. Acis šajā brīdī vari turēt vai nu vaļā, vai ciet. Vispirms tev jāierauga notikums, tad tas jāsadzird un jāizjūt (ko tai brīdī nobaudī­ji, sasmaržoji, sataustīji). Tev jābūt šajā situācijā, nevis tikai jāvēro sevi no malas. Kad tas izdarīts, vairākas reizes dziļi ieel­po un izelpo, sakāpinot emocijas. Ja esi noķērusi tieši to izjūtu, kas tev nepiecie­šama, ar labās rokas īkšķi un rādītājpirk­stu saspied kreiso plaukstu vietā starp īkšķi un rādītājpirkstu. Ļauj sev šo emo­ciju noenkurot, tad dziļi ieelpo, nedaudz aizturi elpu un lēnām atbrīvo roku.

Ar vienu reizi gan nepietiek. Enkurs ir jānostiprina, citādi tas izzudīs. Pirmajā nedēļā tas jādara divas reizes dienā, otrajā - reizi dienā, trešajā - vismaz trīs reizes nedēļā. Kad enkurs būs nostiprināts, pirms uzstāšanās saspied plaukstu starp rādītājpirkstu un īkšķi, un nepieciešamās emocijas neapzināti tiks izsviestas. Ja gribi noenkurot ari relaksējošu izjūtu, lai nomierinātos saspīlēti emo­cionālos brīžos, to izdari uz pretējās rokas. Metode ir tā pati, tikai iztēlojies reālo situāciju, kurā biji ļoti mierīga, atpūtusies, piemēram, gulšņāšanu šūpuļtīklā.

Lai enkuri darbotos arvien stiprāk, ikreiz, kad piedzīvo kaut ko mierpilnu ikdienas dzīvē vai panākumus darbā, saspied vienu vai otru roku jau minētājā vietā, un pozitīvie enkuri summēsies.

 

Ieva Konstante