NLP pamatatziņu izmantošana ģimenes ārsta praksē. Žurnāls Medicine 2004.gada jūnijs/jūlijs/augusts.

NLP pirmsākumos Džons Grinders un Ričards Bendlers interesējās par Naoma Homska darbiem ģeneratīvajā lingvistikā un transformatīvajā gramatikā, un vēlāk viņi pētīja lielo psihoterapeitu darbus, īpaši viņu valodu. Ne jau nejauši viņu pirmā grāmatas saucas ‘’Maģijas struktūra’’. Džons un Ričards bija pārsteigti, teiksim, par to, ar kādu ātrumu un izsmalcinātību Miltons Eriksons11901-1980) tikai ar vārdu palīdzību noveda klientu pie dziļām un noturīgām pārmaiņām. Tajā laikā tāds darbs līdzinājās maģijai, jo tajā bija grūti izdalīt struktūru un vēl jo grūtāk bija nodot šīs zināšanas kādam citam. NLP autori no cilvēka iekšējās pieredzes struktūras pētīja dažādu runas paternu savstarpējo saistību. Viņi korelēja izmaiņas, kā cilvēks uztver sarežģītu situāciju, ar viņa transformācijas spēju runāt par to. Tāpat arī viņu interesēja, kā cilvēki ved pārrunas, pārvar konfliktus, dod precīzas instrukcijas, uzdod tiešus jautājumus.

 

Kā jau ir teicis Sokrāts, ka ‘’visu nelaimju cēlonis ir nezināšana’’. Šī viedā doma sakrīt ar NLP bāzes presupozīciju par to, ka jebkura uzvedība ir labākā izvēle no visiem dotajā brīdī pieejamajiem variantiem. Izejot no šiem priekšstatiem, konflikta rašanos var aplūkot kā informācijas deficītu. Šeit vēlreiz ir jāatgādina, ka cilvēkam būtiska ir ne jau pati situācija, bet tas, kā viņš to interpretē. Tieši notikuma iztulkojums nosaka cilvēka reakciju. Piemēram, tas, kāda ir jūsu reakcija uz frāzi: ‘’Bet kāpēc tu to darīji?’’, ko vienā gadījumā pasaka jūsu mīļais cilvēks, bet otrajā gadījumā to izsaka jūsu priekšnieks, un rodiet izskaidrojumu jūsu attiecīgajai reakcijai. Komunikācijas procesu starp diviem cilvēkiem var iztēloties kā divu dažādu sistēmu sadarbību un to apvienošanos vienā kopējākā, integratīvākā. Kad kāds no komunikācijas dalībniekiem novērtē notiekošo no savas kartes2, viņam ir tikai daļējs/vienpusējs priekšstats, tātad tam atbilstošs būs arī viņa izvēlētais uzvedības stils. Ja mēs patiešām vēlamies saprast, kā mūsu pacients uztver situāciju un pēc kā viņš vadās, izvēloties savu uzvedības stilu, tad uz laiku mums ir jāpieņem viņa redzes viedoklis. Droši vien visai bieži dzīvē izsakām šādas frāzes: ‘’Ja es būtu tavā vietā...’’, ‘’pamēģini pats nostāties manā vietā’’. Tamlīdzīgi izteikumi apliecina, ka cilvēki parasti tiecas gaidīt pārmaiņas no citiem vai arī uzspiež savus noteikumus, kā saka, ‘’svešā lauciņā’’. Bet ja mūsu mērķis ir efektīva savstarpējā sapratne un sadarbība ar mūsu pacientu, tad visvieglākais veids, kā saglabāt informāciju par viņa viedokli – pāriet uz otra priekšstatiem. Protams, jo labāk būs attīstītas šīs iemaņas, jo vieglāk jums būs uz laiku iziet savas pierastās realitātes kartes un paskatīties uz notiekošo, balstoties tikai uz jūsu pacienta vērtībām un pārliecībām.

Vai esat ievērojuši, ka cilvēki, sākot strīdēties par kaut ko, ar laiku pat piemirst sava strīda iemeslu un vienkārši tikai turpina klaigāt? Tas var risināties pietiekoši ilgi, kamēr kāds trešais piedāvā viņiem apstāties un padomāt par to, ar ko viņi nodarbojas. Lai ievāktu informāciju par divu cilvēku savstarpējās iedarbības stilu, ir vajadzīgs objektīvs skats no malas, jo pēc sistēmu teorijas nevar aprakstīt sistēmu, ja ir tās elements. Iedarbības visefektīvāko stratēģiju sniedz iziešana no savas uztveres pozīcijas. Tā no pārējām atšķiras ar to, ka iziet no divu subjektīvo karšu ietvariem un notikumu vērtēšanā palīdz norobežoties no konflikta satura, maksimālo uzmanību veltot savstarpējo attiecību struktūrai.

Tātad ja saskarsme ar kādu cilvēku jums ir nozīmīga un jūs vēlaties to izveidot daudz veiksmīgāku, tad jālieto sava sarunas biedra (pacienta) reprezentatīvo sistēmu – izvēloties viņa vārdus, pozu, humora izjūtu. Katrs reprezentatīvās sistēmas tips veidots uz noteiktām domāšanas un uzvedības stratēģijām, tāpēc pastrādājot ar tām vairākas reizes, mēs varam iemācīties patstāvīgi sekot tās soļiem tieši komunikācijas momentā.

 Bet ar laiku tā var pāriet mūsu neapzinātā (zemapziņas?) sfēras kompetencē. Kā var pamanīt, darbs ar NLP iespējām ir ne tik daudz patīkamāks, bet arī māca cilvēkam daudz jaunākas, efektīvākas domāšanas un uzvedības stratēģijas.

 

 Nedaudz praktisku piemēru:

 Terapeits – vēro savu pacientu un nosaka viņa tipu (A, V, K), kad tas ir izdarīts pateicoties zināšanām par ārējo izskatu, terapeitam pacients jāuzrunā –

 Vizuāļiem:

  • Cik skaisti...
  • Redziet...
  • Ievērojiet...
  • Skatieties šeit
  •      
  •        Audiāļiem:
  • Es jūs klausos...
  • Es dzirdu...
  • Ieklausieties...
  • Skan labi...

Kinestētiķiem:

  • Kā jūs jūtaties?...
  • Ir tik karsti vai vēsi...
  • Šis krēsls ir mīksts...
  • Es jūs sajūtu...
  • Es jūtu...

Un tad jau jāieklausās pacienta teiktajā, viņa predikātu lietojumā, lai tos iepītu savā tekstā, izjautājot pacientu, vai dodot norādījumus.

 Piemēram:

1.

Pacients - es dakterīt slikti jūtos, spiež un dur nav kur likties.

Terapeits – kur Jums spiež un dur?

Pacients – varbūt pakrūtē, varbūt sānā, tas ir šausmīgi!

Terapeits – Jūs jūtaties šausmīgi...

 

Ar šādu pacientu saruna jāturpina lēnām, pauzējiet un šo sarunu uzturot izjautājiet ‘’uz sajūtu’’ līmeņa. Šis pacients ir kinestētiķis un  viņa pasaule ir sabrukusi, jo sajūtas ir sliktas.

 

2.

Pacients – redziet, dakterīt, šī sāpe izskatās diezgan liela.

Terapeits – lielums tieši ir kāds?

Pacients – ja Jūs tā kārtīgi apskatītu?

Terapeits – jā, jā es redzu, ka nepieciešams...

Pacients – fokusējot visu redzamo un neredzamo saskatām tā nelaime

Terapeits – visu ko var redzēt...

                 arī to, ko neredzu...

                 sarotu, ka varēšu saskatīt...

                 šīs zāles labi izskatās...

 

Sarunu esat veikuši ar vizuālā tipa cilvēku.

 

3.

Pacients – labdien, labdien dakterīt, cik patīkami jūs atkal dzirdēt.

Terapeits – es klausos, klausos, ko Jūs šoreiz teiksiet (sūdzēsieties, izstāstīsiet)

Pacients – es Jums teikšu trakas lietas... un var sekot pilnīgi ar slimību un sūdzībām nesaistīts monologs

 

Tas Jūs var aizkavēt, tādēļ šo audiālo runātāju taktiski jāpārtrauc ar ieskatīšanos pulkstenī, aizrādīšanu, ka mūsu laiks ierobežots un citādi. Audiālais runātājs apzinās par savu aizraušanos runāt un centīsies respektēt nedaudz atvēlēto laiku. Ja Jūs atpazīsiet savus audiālos runātājus un ierobežosiet viņu stāstījumu jau pašā sarunu sākumā sakiet:

  • Sapratu Jūs no pusvārda
  • Zinu, ka varu palīdzēt
  • Jā, jā tieši tā visu pat nav jāizstāsta

 Citādi atņemsiet nākošā pacienta laiku, bet ja nu arī viņš ir audiālis?!

 

Iesakot medikamentus:

  • Vizuālim par tā labo izskatu, par pacienta izskata uzlabošanos, ka tas labi izskatās utt.
  • Audiālim, lai viņš ieklausās lietošanas noteikumos, lai neiesaka tos draugiem, lai par zāļu iedarbību ierodas un pastāsta
  • Kinestētiķiem – labāk jutīsieties, tās radīs labāku pašsajūtu, tas ir pats labākais, tieši Jums piemērots.

Iepriekšējo mēnešu žurnālos pārlasiet par katra tipa iezīmēm un Jūs noteikti spēsiet veidot labu komunikāciju veiksmīgāki kļūsiet informācijas iegūšanā, labāk spēsiet palīdzēt pacientam. Bet tā taču ir Jūsu veiksme – apmierināts un pareizi uzklausīts, sajusts un ieraudzīts pacients. Lai Jums veicas!