Neirolingvistiskā programmēšana -iespēja izzināt sevi un palīdzēt citiem. Žurnāls Medicine 2004.gada februāris.

Prāta progress. Atgriešanās pie cilvēka

Zinātnisko atklājumu paātrinājums pēdējo piecdesmit gadu laikā ir gluži pārsteidzošs, ja atceramies, ka bija ne­pieciešams vairāk nekā 2000 gadu, no Pitagora līdz Īzakam Ņūtonam, lai iz­prastu mūsu Saules sistēmas kustības pa­matus. Viens no šādas ātras izaugsmes iemesliem varētu būt tas, ka šodien mēs daudz labvēlīgāk pieņemam pārmaiņas.

Cilvēka prātam piemīt novatorisma un stagnācijas, radīšanas un postīšanas, prieka un bēdu spēja. Kopš brīža, kad Čārlzs Bebidžs 19. gadsimtā izveidoja savu pirmo skaitļotāju, mūsu apmātība ar datoriem novedusi pie daudziem - jaunievedumiem zinātnē un komerczinībās. Daudzi jauninājumi, kas kļuvuši iespējami, pateicoties datoram, ir visai asprātīgi, un tomēr man gribētos pie­dzīvot laiku, kad pārmaiņu un novato­risma centrs atkal pārvietosies no lietām pie cilvēkiem; no ārējās novērošanas pie iekšējām pārdomām; no krama mikro­shēmām pie cilvēka prāta.

Kādreiz nākotnē mēs vairāk laika veltīsim tam, lai apgūtu sava prāta iz­mantošanu. Mēs apgūsim vēl neapgūtas gudras saziņas un domāšanas izmai­nīšanas iemaņas. Mūsu pasaules nākot­nes potenciāls ir atkarīgs no cilvēka prāta attīstības.

 

NLP tapšanas vēsturiskais fons

Notikumi, kuriem pateicoties, pasaulē parādījās neirolingvistiskā pro­grammēšana, norisinājās 1972. gadā, aptuveni piecus gadus pirms tam, kad vispār parādījās nosaukums NLP. Par NLP Meku dēvē nelielu pilsētiņu Santakrūzu pie Klusā okeāna. Šī vietiņa Kalifornijā ir ievērojama ar savu brīnumaini patīkamo klimatu, lielisko kalnu ap­vidu, skaistajiem kokiem un augu valsti, tomēr ievērību ir guvusi ne tikai ar saviem dabas jaukumiem. Liela nozīme popularitātes iegūšanā bija arī ievēroja­majai Santakrūzas universitātei, kur tajā laikā bija sapulcējušies cilvēki ar visai progresīviem uzskatiem par zinātnes attīstību un tās pielietošanu. Pilsētiņas ielās mita brīvības gars, tur viegli varēja sastapt savdabīgi tērptus amerikāņu hipijus ar gariem matiem. Tolaik vienā tādā ieliņā atradās Gregorija Beitsona māja, kas ir viens no XX gadsimta iz­cilākajiem filozofiem. Beitsona zinātnis­kās intereses bija neiedomājami plašas: viņu interesēja antropoloģija, bioloģija, kibernētika, komunikācija, psiholoģija un psihoterapija. G. Beitsonam bija visai liela ietekme NLP metodoloģijas attīstībā. Vēl viena nianse - tolaik ASV ļoti populāra bija kibernētikas un sistēmu teorija, bet datortehnikas attīs­tība aizrāva aizvien vairāk un vairāk prā­tu. Datoru paradigma, kuras pamatā ir dzīvo organismu un cilvēka psihes funkcionēšanas analīze, attīstījās un pārveidojās atkal no jauna.

Protams, iepriekš aprakstītajiem faktiem vien būtu bijis maz jēgas bez gal­veno darbojošos personu, NLP radītāju - Džona Grindera un Ričarda Bendlera līdzdalības. Neilgi pirms aprakstītā laika perioda, Džons Grinders, strādādams Sanfrancisko koledžā, ieinteresējās par amerikāņu lingvista Noama Čomska teorētiskajiem pētījumiem, kas analizēja dažādus lingvistiskas aspektus, it īpaši sintaksi. Tajā laikā Džons jau bija iegu­vis doktora grādu, bija līdzautors ling­vistikas problēmām veltītajai grāmatai On Deletion un bija nolēmis pārcelties uz Santakrūzu, lai šīs pilsētiņas universitātē iegūtu profesora grādu...

 

Neliels izziņas ceļojums -kas ir NLP?

Neirolingvistiskā programmēšana ir zinību joma, kas pēta cilvēku subjektīvo pieredzi, nodarbojas ar tās aprakstošās valodas izveidošanu, skaidro pieredzes mehānismus un to modelēšanas veidus, lai pilnveidotu un nodotu atklātos modeļus citiem cilvēkiem. Pats pirmais NLP nosaukums bija Metazināšanas - zinātne par to, kā izveidotas mūsu zi­nāšanas un pieredze.

Nosaukumā NLP neiro norāda uz to, ka cilvēka pieredzes aprakstīšanai nepie­ciešams zināt un saprast smadzeņu valo­du - tos procesus neironu līmenī, kas atbild par informācijas glabāšanu, ap­strādi un nodošanu tālāk. īpašus pa­nākumus NLP ir sasniegusi iekšējās uztveres uzbūves izpratnē.

Lingvistiskā pasvītro valodas svarīgo nozīmi domāšanas un uzvedības mehā­nismu īpatnību, kā arī komunikācijas procesu organizāciju aprakstīšanā.

Programmēšana nosaka domāšanas un uzvedības procesu sistēmiskumu: grieķu valodā programma - precīza soļu secība, kas vērsta uz kaut kādu rezultātu sasnieg­šanu. Tādējādi šis nosaukums norāda uz to, ka NLP attiecas pret dzīvi un cilvēku subjektīvo pieredzi kā pret sistēmiskiem procesiem, kam ir sava struktūra. Tieši tas padara iespējamu to izpēti un tās labākās pieredzes noteikšanu, ko mēs bieži saucam par intuīciju, talantu, dabas dotu dāvanu u.tml.

NLP var uzskatīt gan par zināšanu apguves zinātnisku nozari, gan ari par mākslu, jo tā var izpausties gan prak­tisko instrumentu un tehnoloģiju, gan ari garīgajā līmenī. NLP, izejot no kon­cepcijas par saprāta, ķermeņa un gara vienotību, balstās uz pieeju cilvēka pieredzes izpētei kopumā.

Var teikt, ka NLP pamatā ir kognitīvās zinātnes. Izstrādājot mākslīgā in­telekta modeļus, kognitīvisti, piedā­vājot dažādus atmiņas funkcionēšanas un domāšanas modeļus: hologrāfisko, sinerģētisko un daudzus citus, papla­šināja izpratni par to, kā ir uzbūvēts gal­venais mums zināmais bioloģiskais dators - cilvēka smadzenes. NLP sākas ar jautājumu: kā mēs organizējam paši savu pasaules modeli, uz kura veidojam savu uzvedību? Tāpēc kognitīvistu darbi tika izmantoti, lai izprastu, kas ir domāšanas stratēģijas un kā notiek t.s. kognitīvo karšu veidošana.

Attīstības gaitā NLP pieskārās jautā­jumiem, kas atrodas eksistenciālās psi­holoģijas izpētes jomā. Kā misijas ap­ziņa (augstākā sūtība) iespaido visu cilvēka dzīvi? Kā izpratne par personīgo savdabību (Es koncepcija) ir saistīta ar pašrealizācijas iespēju? Kāda ir pārlie­cināšanas struktūra? Kāda ir atšķirība starp cilvēka uzvedību un nodomiem? Atbildot uz šiem jautājumiem, NLP cilvēki ir radījuši instrumentus, kas ļauj mainīt vērtību hierarhiju un pārlie­cināšanas struktūru, lai cilvēks varētu sasniegt harmoniju pats ar sevi un apkārtējo pasauli (teritoriju), mēs atsijājam milzīgu daudzumu informā­cijas, kuru uzskatām par nevajadzīgu.

Autoceļu karte nesakrīt ar teritoriju. Tas ir tikai momentuzņēmums, kurš nav realitātes atspoguļojums. Autoceļu kartē nav uzrādīti ceļu remonta darbi, laika apstākļi, cilvēki utt. Teritorija vienmēr ir detaļām bagātāka par jebku­ru karti, kas radīta tās atspoguļošanai. Mūsu kartē ietilpst pieņēmumi, uztvere, pārliecības un vērtības. Mēs šo karti lietojam, vadoties no savas uzvedības, tādēļ ir svarīgi atcerēties, kad un kā mēs filtrējam informāciju. Neapzināti mēs aktīvi meklējam informāciju, kura uztur un atbalsta to, kas mums ir svarīgi.

Mēs dzīvojam atlases veidā, uztverda­mi informāciju no apkārtējās vides vai mūsu teritorijas ar savu maņu (redzes, dzirdes, taustes, garšas un ožas) palī­dzību. Lai visā šajā informācijā orien­tētos, mums nākas izlemt, kurām vienī­bām pievērst uzmanību. Lai izlemtu, kas ir un kas nav svarīgi, mēs lietojam t.s. filtrus - vērtības, pārliecības, atmiņu, valodu, laika izjūtu, kā arī metaprogrammas (informācijas daļējas atsijā­šanas programmas) un fizioloģiskos stā­vokļus - kongruenci.

 

Darbs ar paša uzveri un pieredzi

Filtru atlasīta informācija mūsu prātā veido iekšējo karti, kas sastāv no tēlu, skaņu, sajūtu, smaržu un garšu savienojumiem. Iekšējā karte un fizioloģija kopā veido esamības stāvokli. Reizēm mēs sakām, ka mums ir noteikts noskaņojums, taču bieži vien neapzināmies, cik spēcīgi mūsu stāvokli iespaido ķer­menis. Mēģiniet ieiet skumju stāvoklī, stāvot ar taisni augšup paceltu galvu un platu smaidu uz lūpām. Tas ir visai grūti. Savukārt, lēni un dziļi elpojot, atslābinot muskuļus un nometot sprie­dzi, var panākt relaksācijas stāvokli.

Iekšējās informācijas uztveres sistē­mas (reprezentācijas sistēmas):

V - tēli (vizuālā);

A - skaņas (audiālā);

K - sajūtas (kinestētiskā);

O - smaržas (ožas);

G - garšas (garšas).

NLP māca, kādas ir mūsu iespējas darboties ar savu pieredzi - karti, kā arī to, kā izprast un paredzēt citu cilvēku kartes. Šī izpratne uzlabo mūsu saskars­mi vārda visplašākajā nozīmē. NLP piedāvā uzlabot mūsu apziņu, lai, ģe­nerējot savus domāšanas procesus, mēs tos pārvērstu darbībā. Labi apguvuši ne­skaitāmas tehnikas un vingrinājumus, kurus piedāvā NLP, jūs spēsiet pa­plašināt savu uzvedības izvēles brīvību (elastīgumu) - neatkarīgi no situācijas, kurā atrodaties.

Apmācību var iedomāties kā nepār­trauktu un pastāvīgu balansēšanas pro­cesu starp jaunas informācijas apgūšanu un tās piemērošanu jau esošajām zinā­šanām. Apmācīšanas lokā starp iesā­kuma iepazīšanos ar jauno materiālu (iemaņām, koncepcijām u.tml.) un kompetenci izšķir četras stadijas.

 

1.Neapzināta nekompetence: jums trūkst iemaņu, un jūs nezināt par šo

iemaņu trūkumu vai pat to iespējamo pastāvēšanu. Apzinoties šo iemaņu trū­kumu, jūs pārejat uz otro stadiju.

 

2.Apzinātā nekompetence: jūs zināt, ka jums trūkst konkrēto iemaņu. Paša nekompetences izprašana, no vienas puses, var motivēt jūs iegūt nepiecieša­mās iemaņas, bet, no otras puses, var ra­dīt nedrošības un diskomforta sajūtu, kas traucē apmācībai.

 

 

 

 

3.Apzinātā kompetence seko apzinā­tajai iemaņu apguvei. Bieži šo stadiju apzīmē kā pašapzināšanos. Tādas vai citādas darbības atkārtošana prasa ne­pārtrauktu domu kontroli un var pa­doties sliktāk, nekā apmācības sākumā.

 

 

4. Neapzinātā kompetence: tas ir apmācības noslēguma etaps, kad iema­ņa pilnībā ir integrēta jūsu uzvedības re­pertuārā. Jūsu zemapziņa ar to tiek galā patstāvīgi, bet jūsu apziņa ir brīva jau­nas iemaņas iegūšanai. Šī stadija rak­sturo meistarību.

 

Ja jūs vēlaties iziet ārpus tradicionālo apmācības modeļu robežām un atrast jau­nus personības attīstības veidus, tad NLP ir domāta jums. No citām praktiskajām per­sonības psiholoģijām tā atšķiras ar to, ka koncentrējas tieši uz jums, cilvēku, un to, kā jūs varat izmainīties, lai attīstītu jaunus meistarības līmeņus, nevis uz to, kā jums izmainīt citus. Jūs savam līdzcilvēkam esat atdarināšanas paraugs. Ja jūs tiecaties mā­cīties un attīstīties, tad NLP palīdzēs jums atklāt, kā pielietot jeb programmēt savu neiroloģiju un valodu, lai gūtu tos re­zultātus, kurus jūs tiešām vēlaties gūt sev, iemaņu trūkumu vai pat to iespējamo pastāvēšanu. Apzinoties šo iemaņu trū­kumu, jūs pārejat uz otro stadiju.