„Mīlu, kā vēlos!” jeb četri vaļi, uz kuriem balstās sievietes pašapziņa. Žurnāls Apelsīns 2004.gada maijs.

„Mīlu, kā vēlos!” jeb četri vaļi, uz kuriem balstās sievietes pašapziņa.

 

Katras sievietes dzīvi varētu iedalīt četrās ļoti svarīgās prioritāšu grupās, kas sastāv no daudzām mazām prioritātēm - viena par otru svarīgākām. No tā, kā cilvēkam izdodas sevi realizēt, īstenojot savas dzīves prioritātes, tas ceļ vai gluži otrādi - grauj viņa pašapziņu.

 

Atkarībā no dzīves situācijas un vecuma posma sievietes prioritātes var mainīties, tomēr galvenās vērtības paliek nemainīgas. Svarīgākās lietas, kas ceļ sievietes pašapziņu un ļauj justies droši un pārliecināti, palīdz noskaidrot NLP pasniedzēja Dace Rolava.

 

Četri vaļi

 Pirmajā sievietes prioritāšu grupā ir viņa pati un tas, ko viņa šajā dzīvē spēj paveikt saviem spēkiem, kas viņai dod stimulu un augstu pašvērtējumu. Tā ir viņas izglītība, veselība, tas, kā sieviete raugās uz šo pasauli. Otrā prioritāšu grupa sievietei ir vissvarīgākā -- ļauj viņai visvairāk pašrealizēties – piepildīt savu dzīves sūtību. Tā ir viņas ģimene, attiecības ar vīru, bērni un viņu veselība. Trešā svarīgākā lieta sievietes dzīvē ir viņas darbs, kā viņa tajā realizē savas spējas un intereses Savukārt ceturtajā prioritāšu grupā ir sievietes draugi, vaļasprieki un citi ikdienišķi, taču ne mazāk svarīgi sīkumi.

 

No pašapziņas viedokļa un prioritātēm Latvijas sievietes varētu iedalīt trijās grupās

Pirmajā grupā ir sieviete līdz 25 gadiem. Viņa ir tikko ieguvusi izglītību un sāk veidot savu karjeru. Šī sieviete jūtas pārliecināta par sevi un apzinās, ka dzīve viņai piedāvā visas iespējas sevi realizēt – veidot ģimeni, radīt bērnus, viņai paverās arī milzīgas karjeras iespējas. Šai sievietei ir ļoti augsta pašapziņa. Viņai pat nav nepieciešams īpaši celt savu pašapziņu, jo mūsdienu sabiedrība rada apstākļus, lai jaunā sieviete, sevi realizējot, varētu justies par sevi pārliecināta.

Otrajā grupā ir sieviete no 25. līdz 35. gadiem. Viņa ienāk darba un arī laulību tirgū -- skaista, jauna, gudra, pašpārliecināta, pieprasīta darba tirgū. Šajā vecuma posmā sieviete nostiprina savu pašapziņu, veidojot savu karjeru, attiecības, pašapliecinoties savos bērnos. Arī viņai ir ļoti augsta pašapziņa.

Trešajā grupā ir sieviete no četrdesmit gadiem un vecāka. Viņā jau ir redzams neliels vītums. Lai arī šai sievietei ir liela darba pieredze, viņai nav zināšanas, kādas ir jaunākai sievietei, viņa nepārzina jaunās tehnoloģijas, tādejādi viņai ir daudz mazākas iespējas realizēt sevi darba tirgū. Šīs sievietes pašapziņa krīt, jo tiek apdraudēts viss, kas viņai ir svarīgs, darbs, ģimene.

 

Nespēja realizēties darbā grauj pašapziņu

Tas, ka jaunā sieviete mūsdienās var pati pelnīt, ieņemt labu amatu, saņemt atzinību par savu darbu un galu galā darba attiecībās atrasties līdzās vīrietim, ir ārkārtīgi cēlis sievietes pašapziņu. Salīdzinoši sievietēm, kurām šobrīd ir 40 un vairāk gadi, mūsdienu sabiedrībā klājas ļoti grūti. Šī vecuma sievietes nav pieprasītas darba tirgū un tas ārkārtīgi grauj viņu pašapziņu. Latvijā sievietes pensijas vecums ir 63 gadi. Ja sieviete ap 40 gadiem zaudē darbu, viņai ir ļoti grūti atrast kaut ko līdzvērtīgu un ar katru gadu tas kļūst arvien grūtāk. Taču viņai ir jāstrādā vēl 23 gadi. Mūsdienās darba devējs bieži nerēķinās ar to, ka sieviete būs darba spējīga vēl turpmākos 23 gadus. No vienas puses – muļķīgi, jo darba devējs neņem vērā, ka sievietei, kurai ir 40 gadi, aiz muguras ir bagātīga darba pieredze –vairs nav būtisku šķēršļu, kas kavēs viņu pilnvērtīgi nodoties darbam –dekrēta atvaļinājumi un bērnu slimības lapas. No otras puses -- jaunā sieviete darba tirgū ienāk daudz izglītotāka – ir praktizējusies ārzemēs, pārzina jaunās tehnikas, valodas viņa ir daudz piemērotāka darba tirgum kā sieviete, kurai ir pašlaik ir 40 un vairāk gadi. Taču, kā mierinājums sievietei gados var būt, tas, ka viņas dēls vai meita ir tā, kas pašlaik veiksmīgi startē darba tirgū. Tas ļoti ceļ šīs sievietes pašapziņu.

 

 

Ģimene tomēr vissvarīgākā

Mūsdienās darbs, iespējas pašapliecināties veidojot karjeru, daudzām jaunajām sievietēm ir kļuvis par prioritāšu prioritāti. Pašlaik vidējais vecums, kad sieviete dzemdē pirmo bērnu, ir daudz augstāks kā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Lai arī šodien ir krietni mainījušies morāles principi, jāatceras, ka vislielākās iespējas pašrealizēties un celt pašapziņu sieviete spēj savā ģimenē – bērnos, attiecībās ar vīru, mājās. “Mūsdienu sabiedrībā daudzas jaunās sievietes dzīvo kopā ar vīrieti neprecoties un pat rada bērnus. Manuprāt, šādai sievietei ir jābūt ļoti lielai drosmei un pašapziņai, ja viņai nav nepieciešams apstiprinājums pasē, ka vīrietis, kas ir viņas bērna tēvs, būs atbildīgs viņu nodrošināt un viņa nepaliks pavisam viena. Acīmredzot šī sieviete apzinās, ka viņa pati spēs pašrealizēties – nopelnīt, izaudzināt un pasargāt bērnu,” uzskata Dace Rolava.

 

Jaunākā sieviete apdraud vecākās ģimenes laimi

Nav noslēpums, ka pašlaik Latvijā laulību vecuma sievietes ir krietni vairāk kā vīrieši – aptuveni 63 procenti. Mūsdienās sievieti, kurai pašlaik ir 45., 50 un vairāk gadi nomāc un iedragā viņas pašapziņu vēl kāda problēma Viņas vīrs – vīrietis ap 45 gadiem vēl izskatāms pietiekami labi. Viņš ir enerģisks, materiāli nodrošināts. Jaunajai veiksmīgajai sievietei, kas ienāk attiecību tirgū, viņš šķiet iekārojams. Viņa apdraud gados vecāko sievieti, jo var izjaukt viņas ģimeni, siltumu, dzīvi. Jaunā sieviete atbild. “Tā nav mana problēma.” Paraugoties uz šo problēmu no jaunās sievietes puses, tā tik tiešām nav viņas problēma, jo viņai gluži vienkārši nav viņas vecuma vīrieša, ko izvēlēties. “Domāju, ka pašlaik sievietes vēl īsti neapzinās situāciju. Bet ar laiku sievietes, kurām ir pāri četrdesmit un kurām ir ģimene, kļūs arvien bailīgākas, nervozākas, nepārliecinātākas, ar nepatiku un aizdomām raudzīsies uz jaunākām sievietēm,” spriež Dace Rolava.

 

Maksas izglītība cēla pašapziņu

Daudzu cilvēku un arī sieviešu pašapziņu cēla iespējas studēt augstskolā par maksu. Pirms vairākiem gadiem cilvēkam, kuram nebija izcilas spējas, nebija tādas iespējas studēt. Lai iestātos augstskolā, bija jāiztur konkurss, kurā dabiski izvēlējās pašus labākos. Cilvēks, kuram bija vidējs zināšanu līmenis, nemaz negāja uz konkursu, jo apzinājās, ka viņa spējas ir salīdzinoši zemākas kā citiem. Pašlaik Latvijā arī cilvēkam ar vidēju zināšanu līmeni ir iespējas iegūt augstskolas izglītību un tas ļoti ceļ pašapziņu. Mūsu sabiedrībā izglītība tiek augstu vērtēta. Cilvēku, kurš mācās, novērtē gan viņa draugi, gan līdzcilvēki Pat, ja viņam vairs nav 25, izglītība arī paver lielākas darba iespējas. “Pavērojiet, kāds ir vidējais sieviešu vecums, kas pašlaik mācās Latvijas augstskolās nepilna laika un neklātienes nodaļās. Pārsvarā tās ir sievietes, kurām ir 40 un vairāk gadi. Pirms gadiem 20, sievietes to nevarēja atļauties, taču pašlaik viņām ir radusies iespēja sevi realizēt izglītojoties.  Tas, ka bērni mācās un arī sieviete pati var mācīties, ļoti ceļ viņas pašapziņu. Arī bērni parasti ļoti lepojās ar to, ka viņu mamma mācās.”, stāsta Dace Rolava.

 

Treniņš pozitīvai pašapziņai un skatījumam uz dzīvi

Ieviesiet sev dienasgrāmatu. Katru vakaru pirms gulēt iešanas blociņā ierakstiet, datumu, laiku, nelielu aprakstu par to, kāds šodien arī ārā bijis laiks un vienu lietu, kas labs šodien ar jums ir noticis. Pat visdrūmākajā un skumīgākajā dienā pacentieties atrast vienu lietu, kas tajā ir bijis labs. Katru vakaru, rakstot dienasgrāmatu, atšķiriet iepriekšējo lapu un izlasiet, kas labs ar jums bija noticis dienu iepriekš, un sirdī kļūs gaišāk. Pēc 21 dienas izlasiet visu labo, kas ar jums noticis šo trīs nedēļu laikā. Pirmajā nedēļā pelēkajās dienās būs ļoti grūti atrast kaut ko labu. Rakstiet, kā jūs iepriecināja saule vai putnu dziesmas vai piezvanīja labākā draudzene. Šis ir ļoti labs veids, kā trennēt pozitīvu domāšanu. Visu dienu jāpiedomā par labajām lietām, kas ar cilvēku notiek. Vakarā, mēģinot atcerēties dienas jaukāko notikumu, tā vienlaicīgi būs arī kā pašanalīze sev, kas liks sakopot dienas sajūtas un iespaidus un varbūt palīdzēs gūt kādu jaunu atziņu sev.

 

Intervija ar Daci Rolavu žurnālā „Apelsīns”.