Mīlestība vai pieradums? Žurnāls Cosmopolitan 2004.gada oktobris.

Žurnāls Cosmopolitan,

2004.gada oktobris

 

Mīlestība vai pieradums?

 

Pat ja tu ar savu partneri esi nodzīvojusi kopā pēdējos desmit savas dzīves gadus, tas vēl nenozīmē, ka viņš jr tavs īstais. Viņš var izrādīties arī tavs Ērtais. Ir pienācis laiks uzzināt atšķirību.

 

Ne viens vien pāris, kurš nodzīvojis ko­pā laika sprīdi, kas ilgāks par sešiem mē­nešiem, izjūt šaubas, vai viņus nesaista vairs tikai pieradums. Cilvēki var pierast pie visneiedomājamākajām lietām - ari nepatīkamām. Piemēram, ja tu visu mū­žu esi dzīvojusi mājā, gar kuru kursē tram­vajs, tad, mainot dzīves vietu, tev šī trokšņa sākumā pietrūkst un dīvainais klu­sums naktī tev pat traucē aizmigt. Kā tad lai atšķir - vai tu paciet sava vīrieša bais­mīgo krākšanu tāpēc, ka mīli viņu un respektē viņa trūkumus, vai ari tu vienkārši jau sen esi pie tā pieradusi un krākšana tevi vairs netraucē? Starp citu, abi vari­anti ir pieņemami, ja vien ar jūsu attie­cībām viss ir kārtībā.

 

Pieradums kā mīlestības turpinājums

Jauno psiholoģiju centra vadītāja Dace Rolava uzskata, ka mīlestība un piera­dums nav šķiramas lietas un attiecību as­pektā mēs nevaram runāt tikai par vienu no šiem komponentiem. "Iemīlēšanās un tai sekojošā eiforija ilgst vidēji 72 die­nas," skaidro Dace Rolava. Pēc tam cil­vēks pamazām sāk atbrīvoties no rozā brillēm un ierauga lietas patiesajā gais­mā. Pēkšņi tu ievēro, ka viņam ir pārāk lielas ausis vai strupi pirksti, ka viņš nav visai kārtīgs, turklāt ar apšaubāmu mu­zikālo gaumi. Vēl tu, pati būdama izteik­ta pūce, nonāc pie atklāsmes, ka viņš pēc sava bioritma ir cīrulis. "Turklāt visas vi­ņa negatīvās iezīmes tu pamani gandrīz vienlaikus," saka psihoterapeite Dace Jansone, "tāpēc kādu brīdi var likties, ka viņš sastāv no vienām vienīgām sliktajām īpašībām, jo pie labajām tu jau esi pa­spējusi pierast."

Bieži vien pēc apprecēšanās cilvēki sūk­stās par partneri, ka pirms kāzām viņš bijis pavisam cits cilvēks. "Bet cilvēks jau ir tas pats, tikai jūtas agrāk bija intensī­vākas un otra trūkumi - maznozīmīgi," skaidro Dace Jansone. Šis ir brīdis, kad lielākā daļa pāru apsver attiecību nākot­ni. Ja viņi tomēr pārvar krīzi, paliek ko­pā un pat dod priekšroku kopdzīvei, tad seko neizbēgamais mīlestības turpinā­jums - pieradums. "Kura tad ir tā īstā mīlestība," jautā Dace Rolava, "ķīmisko procesu izraisītā eiforija, kas ilgst nepil­nus trīs mēnešus, vai tas, ka tu pieņem cilvēku tādu, kāds viņš ir- apzinoties vi­ņa vājības un saprotot, ka labās īpašī­bas ņem virsroku."

 

Pieradums nav rutīna

Svarīgi nejaukt divas lietas - pieradumu un rutīnu attiecībās. "Pieradums ir neizbēgama ilgstošas kopdzīves sastāvdaļa, kas sniedz mieru, drošību un stabilitā­ti." skaidro Dace Rolava, "savukārt ru­tīna ir rakstāma ar mīnusa zīmi." Ja jūsu attiecībās ir izveidojies piera­dums, tad vīrietis zina un respektē, ka tev kā pūcei no rīta ir nepieciešams miers un klusums, un viņš ļauj tev vēl kādu pusstundu vienai pavārtīties pa gultu. Savukārt tu pieņem viņa vēlmi no rīta klausīties mūziku un gorīties ritmā, gatavojot kafiju. Galvenais, ka viņš to ne­dara skaļi un cieši aizver virtuves durvis. Tas jau arī ir pieradums - zināt un pa­redzēt otra vēlmes, īpatnības un vajadzī­bas. Rutīna attiecībās iestājas tad, kad tās kļūst stagnātiskas un tajās nekas ne­mainās - jūs esat ieciklējušies. Abi no rī­ta nesarunājoties izdzerat savu rīta kafiju un vakarā klusēdami skatāties televizo­ru. Nekādu pārsteigumu, nekādas dau­zīšanās, mīļu vārdu, joku vai zobošanās. "Pāri bieži vien grēko, jo nerunā viens ar otru par savām jūtām, vēlmēm un emocionālajām vajadzībām," saka Dace Jansone, "un kopdzīve izvēršas par tādu kā kopīgu biznesa projektu - pirkumi, kredīti, bērni. Bet nedrīkst aizmirst, ka tieši jūsu attiecības ir tā ass, uz kuras bal­stās viss pārējais."

"Ar Dzintaru sāku dzīvot kopā ļoti drīz pēc iepazīšanās," stāsta Inga (26). "Mēs bijām neprātīgi iemīlējušies, bet pama­zām kaislība norima, un sākās parasta ik­dienas dzīve. Mēs paņēmām kopīgu kredītu dzīvokļa iegādei un remontam, nokārtojām līzingu dažādām saimniecī­bā nepieciešamām lietām. Drīz sapra­tu, ka nemaz nemīlu Dzintaru, bet biju pie savas dzīves tik ļoti pieradusi, ka trū­ka uzņēmības kaut ko lauzt un mainīt -mums bija kopīgi draugi, kopīga manta un dzīvoklis. Mana dzīve bija tik ērta un viegla, ka nespēju no tās atteikties līdz brīdim, kad vēlreiz iemīlējos. Tikai tad sapratu, ka nekādas ērtības nevar atsvērt mīlestību."

 

Pārbaude ar distances palīdzību

Ja attiecībās pienāk krīzes moments un tevi māc šaubas, vislabākais un drošā­kais veids, kā pārbaudīt savas jūtas, ir vecais labais "padzīvosim atsevišķi". Tas nebūt nenozīmē, ka tev jākravā koferi un jādodas īres dzīvokļa meklējumos.

Tās var būt arī dažas dienas, kuras tu pavadi laukos, kādā nometnē, kūrortā vai pie draudzenes citā pilsētā. Tām va­jadzētu būt ne mazāk kā četrām dienām, bet arī ne vairāk par pāris nedēļām. Ja tu pēc sava mīļotā (un ļoti pierastā) vī­rieša esi noilgojusies, gaidi tikšanos ar viņu un gatavojies tam ar priecīgu sa­traukumu, kas kaut attāli līdzinās tām izjūtām, kādas tevi pārņēma jūsu pazī­šanās pirmajās nedēļās, tad uzskati, ka ar jūsu attiecībām viss ir kārtībā - īpa­ši, ja arī viņš tevi gaida mājās ar nepa­cietību un ziediem. "Distancēšanās ir labākā attiecību diagnostika," saka Da­ce Rolava. "Turpretim, ja atšķirtības lai­kā tu par viņu tā īsti pat neiedomājies un, "brīvdienām" beidzoties, izjūti no­žēlu, ka šis laiks bija tik īss, tad lieki ie­grimt sīkākos paskaidrojumos -acīmredzot tu viņu nemīli." "Ar Kasparu iepazinos suņu klubā pirms sešiem gadiem," stāsta Dagmāra (27). "Mēs abi esam foksterjeru īpašnieki, un mūs satuvināja mīlestība pret šiem su­ņiem. Sākumā bija kopīgi treniņi, pa­staigas pa parku, līdz mēs nonācām pie tuvākām attiecībām un sākām dzīvot ko­pā. Kaspars man šķita visgudrākais, vis­labākais un visasprātīgākais cilvēks pasaulē, bet tad sākās ikdienas rutīna, un es sapratu, ka tik brīnišķīgs viņš ne­maz nav. Man bija nepieciešami četri gadi, līdz es nonācu pie atziņas, ka ar kopīgu suņu mīlestību vien nepietiek un mūsu attiecības ir iestrēgušas. Mēs izrunājāmies un nolēmām kādu laiku padzīvot šķirti. Es pārvācos pie vecā­kiem, bet atšķirtība bija ļoti mokoša -pa dienu es nezināju kur likties, bet nak­tīs raudāju spilvenā. Sapratu, ka mīlu Kasparu ar visiem viņa trūkumiem. Pēc nedēļas mēs satikāmies, viņš atnāca ar ziediem un lūdza manu roku, sakot, ka nespēj vairs ilgāk bez manis dzīvot. Ju­tos kā laimīgākais cilvēks pasaulē, un mēs apprecējāmies." Dace Rolava min vēl kādu likumsakarī­bu: "Ja jūs kopā esat nodzīvojuši vairā­kus gadus un viss jūsu attiecībās ir bijis kārtībā, bet tagad tev sāk uzmākties šau­bas - vai viņš patiesi ir tavs īstais, tad vairumā gadījumu tas liecina tikai par vienu -jūsu attiecības ir gatavas nāka­majai fāzei - bērnam. To diktē mūsu fi­zioloģija."                                            

 

 

 

Krīze attiecībās

Ķīniešu valodā vārds "krīze" tiek apzīmēts ar diviem hieroglifiem, no kuriem viens nozīmē briesmas, bet otrs -iespēja. Jebkura neatrisināta krīze draud ar attiecību izjukšanu, jo partneri emocionāli attālinās viens no otra; bet, ja viņi atrisina krīzi, attiecībās rodas vel lielāka tuvība un izpratne.

www.psihologijaspasaule.lv

 

Ilze Graikste