Informācijas uztveres sistēmas. Žurnāls Medicine 2004.gada marts. Dace Rolava

Autore Dace Rolava

Iekšēji mēs uztveram informāciju ar redzes tēlu, skaņu, sajūtu, smaržu un garšu palīdzību. Prātā mēs it kā iedomājamies to, ko esam uztvēruši no ārējās teritorijas caur pieciem uztveres kanāliem. Mūsu sajūtas ir mūsu informācijas uztveres kanāli. Raugoties laukā pa logu, es redzu, kā no kokiem krīt lapas, dzirdu, kā tālumā rej suns. Tostarp manas domas klejo no cepeškrāsnī esošo pusdienu smaržas pie izsalkuma, ko jūtu savā vēderā. Ābolu garša mutē papildina sajūtu, ka pienācis rudens, un es sev saku, ka šogad vasara ir beigusies

Reālus un iedomātu pārdzī­vojumu veidošanā piedalās tās pašas ķīmiskās reakcijas

Vai sekojāt manai sensorajai piere­dzei? Redzējāt, kā no koka krita lapas? Sajutāt ābolu garšu? Lai ko mēs uz­tvertu no ārējās teritorijas, mēs to iztē­lojamies iekšēji, pateicoties mūsu sa­jūtām. Šis sensorais daudzkanālu sig­nāls ietekmē mūsu domu gaitu. Vai jums ir gadījies no rīta pamosties pēc tikko redzēta spilgta sapņa, kas šķita tik reāls? Daudzi redz tikai spilgtus sapņus un tādēļ viņiem mēdz būt grū­ti atšķirt, kur ir realitātes, bet kur - sapnis. Tas notiek tādēļ, ka smadzenes ar vienu un to pašu ķīmisko reakciju palīdzību līdzīgi veido reālus un iedo­mātus pārdzīvojumus. Mūsu realitāte ir tā, ko iztēlojamies uztverot ārējo pa­sauli. Mūsu uztveres sistēmas ietekmē mūsu uzvedību, un ar laiku mēs nosa­kām prioritātes to pielietošanā. Rietu­mu pasaulē pamatā dominē vizuālā, audiālā un kinestētiskā informācijas uztveres sistēmas. Ožas un garšas sistēmas pārsvarā lieto tikai, lai iedarbinātu citas sistēmas. Pusdienu smarža iedar­bina izsalkuma sajūtu. Izrādās, ka aus­trumu pasaulē oža un garša daudz bie­žāk nekā rietumos tiek izmantotas kā vadošās sistēmas, lai gan daudziem rie­tumu cilvēkiem to var būt grūti sa­prast.

Vaizdas

Prioritārā informācijas uz­tveršanas sistēma

Cilvēki domā visās trijās domāša­nas sistēmās, taču vairākums cilvēku dod priekšroku vienai no tām. Par prioritāro tiek uzskatīta vislabāk attīs­tītā sistēma, kura ļauj ievērot vissmal­kākās atšķirības.

Izrādās, ka lietpratēji, kuri viegli un meistarīgi demonstrē savu pras­mi, prot ievērot daudz smalku atštēmu palīdzību. Piemēram, dejotājiem ir labi attīstīta kustību virziena izjū­ta, māksliniekiem — redzes sistēma, bet mūziķiem ir izteikti attīstīta audiālā sistēma. Visās profesijās ir cil­vēki ar dažādu sistēmu apvienoju­mu. Audiālam cilvēkam patīk, kā skan šī ideja, vizuālais cilvēks redz ie­spējas, bet kinestētiskajam cilvēkam var būt pret šo ideju siltas jūtas. Tas, kādas sistēmas tiek izmantotas retāk nekā prioritārā, izskaidro, kādēļ cil­vēkiem ir grūtības zināmu iemaņu apgūšanā. Cilvēkam, kura audiālā sistēma nav pietiekoši attīstīta, ir grūtāk apgūt klavierspēli, nekā cilvē­kam, kuram audiālā sistēma ir priori­tāra.

Vadošā informācijas uztver­šanas sistēma

Daudziem cilvēkiem ir tās sauktā vadošā sistēma jeb sistēma, kas tiek izmantota, lai piekļūtu atmiņā nogla­bātajai pagātnes pieredzei. Kad vado­šā sistēma ir nogādājusi atmiņas apzi­ņā, darbu sāk prioritārā sistēma, kura ļauj ievērot smalkas, pieredzē nogla­bātas atšķirības. Piemēram, ja es jums jautāšu, kā noritēja jūsu nesenā sa­pulce, jūs varat vispirms izveidot sa­pulces dalībnieku attēlu un pēc tam noskaņoties pieredzes apspriešanai. Ša­jā gadījumā vizuālā sistēma būtu va­došā prioritārajai audiālajai sistēmai. Dažiem cilvēkiem vadošā ir kinestētiskā sistēma. Tā atsauc atmiņā sajū­tas, lai attēlotu pārdzīvojuma redzes tēlus vai skaņas. Daži izsauc atmiņas ar vadošās redzes sistēmas palīdzību un noraida to kinestētiskajai sistēmai, lai atspoguļotu smalkās sajūtu nian­ses konkrētajā pārdzīvojumā. Šefpa­vāram ir lieliski attīstīta oža un garšas izjūta, pateicoties kurām viņš ievēro gatavotā ēdiena smalkās nianses.

Ir visai lietderīgi atšķirt cilvēku pēc domāšanas un prast pēc zināmiem uzvedības signāliem noteikt viņu domāšanas mehānismus. Šīs prasmes uzdevums nav cilvēku klasificēšana vizuālos, audiālos vai kinestētiskajos, tas nav īpaši noderīgi. Galvenais ir ie­vērot, kā cilvēks domā dotajā brīdī. Šī mērķa sasniegšanai mums ir daudz signālu, kurus var saņemt un uztvert no cilvēka runas, acu kustībām, elpo­šanas veida, žestu un balss īpatnību signāliem.

VIZUĀLĀ SISTĒMA

Cilvēki, kuriem ir labi attīstīta vi­zuālā sistēma, domā ar redzes tēlu pa­līdzību. Viņu atmiņā glabājas vairāk ar redzi uztverto detaļu, bet mazāk skaņu un sajūtu. Viņi labprātāk stāsta par to, kā izskatījušies cilvēki un priekšmeti, nekā par to, ko dzirdējuši vai jutuši pārdzīvojuma laikā. Vizuā­lās atšķirības pazīmes viņi pamana daudz labāk un detalizētāk nekā audiālie vai kinestētiskie cilvēki. NLP pa­sniegšanas praksē gūtā pieredze lieci­na, ka aptuveni 35% cilvēku informā­cijas uztverē dod priekšroku vizuāla­jai informācijas uztveršanas sistēmai.

VIZUĀLĀ VALODA. Vārdi, kurus cilvēki pārsvarā lieto savā runā, ļauj diezgan labi noteikt, kāda ir viņa pri­oritārā informācijas uztveres sistēma. Piemēram, cilvēks ar labi attīstītu vi­zuālo sistēmu varētu sacīt: "Man gri­bētos skaidrāk redzēt šo projektu. Kop­skats ir visai miglains, un man ir grūti pieņemt lēmumu." Šos vārdus, kuri pamatojas uz uztveri, mēdz saukt par predikātiem. Menedžmenta ikdienas žargonā ir noteikti vārdi, kas balstās uz uztveri, jeb predikāti, kuri ļauj no­teikt cilvēka prioritāro uztveres sistē­mu, piemēram: "problēmas skatījums vai "projekta izskatīšana". Lūk, vēl daži vizuālo predikātu piemēri, kurus visai bieži izmanto vizuāli orientēti cilvēki: "Nākotne ir pārāk shematiska." "Tas ir viens no skatījumiem." "Tūliņ es jums nodemonstrēšu situāciju." "Šī ir spīdoša doma." "Šeit esmu ievērojis vie­nu aspektu." "Tas nebūt nav skaidrs." "Mēs varam aprunāties zem četrām acīm." "Lūdzu, koncentrēsimies šiem jautājumiem." "Tas ir pesimistisks ska­tījums." "Patīkams skats." "Es redzu, ko jūs vēlējāties sacīt." "Es jums atklāšu savu plānu." "Tas izskatās daudzsolo­ši." "Bez šaubu ēnas." "Šī iespēja tika rūpīgi izskatīta."

VIZUĀLĀ ELPOŠANA, ŽESTI UN BALSS ĪPATNĪBAS. Vizuāli orientē­tiem cilvēkiem elpošanas centrs bieži atrodas krūšu augšdaļā. Elpošana ir ātraka un seklāka nekā kinestētiskajiem un audiālajiem cilvēkiem. Dau­dzas NLP tehnikas pamatojas uz vizu­ālo sistēmu, jo šī sistēma vairumam cilvēku sniedz labākus rezultātus per­sonības izmaiņu veidošanā. Dažiem cilvēkiem attēlu veidošana iztēlē var radīt grūtības. Ja atklājat, ka piederat šai cilvēku grupai, jums ir iespēja, iz­mantojot noteiktas, ar vizuālo domā­šanu saistītas iezīmes, attīstīt sevī spē­ju veidot izteiksmīgākus redzes tēlus.

Vizuāli domājošie cilvēki mēdz spa­rīgi māt ar galvu un rokām virzienā uz augšu. Pavērojiet jebkura slavena entuziasta - sapņotāja portretu vai fotogrā­fiju un jūs ievērosiet, ka vairumā gadī­jumu viņi norāda ar žestiem uz augšu.

Vizuālie žesti var izpausties kā iz­teiktas roku, galvas un ķermeņa kustī­bas vai kaut kas apvaldītāks, piemē­ram, pirkstu kustības, kas norāda aug­šup. Vizuāli domājošiem cilvēkiem piemīt arī noteiktas balss īpatnības. Izsakoties redzes tēlu režīmā, cilvēks runā ļoti ātri, jo viņam jāpagūst izse­kot visiem redzes attēliem, kas veido­jas viņa prātā, un balss ir augstāka ne­kā cilvēkiem ar audiālo vai kinestētisko domāšanu.

AUDIĀLA SISTĒMA

Cilvēki, kuri priekšroku dod audiālajai sistēmai, prot noteikt smal­kākas skaņu nekā redzes tēlu vai sa­jūtu atšķirības. Nereti viņi spēj pre­cīzi atcerēties sapulcē vai prezentā­cijā dzirdētos vārdus, taču viņiem var būt grūti atcerēties istabas krā­su, runātāja apģērbu vai savas izjūtas šajā brīdī. Biežāk viņi mēdz ie­gaumēt balsu un fona trokšņu rak­sturu. Audiālie cilvēki bieži pārslēdz uzmanību, pievēršot uzmanību ska­ņas avotam, jo viņu uztveres filtri ir vairāk noskaņoti klausīties, nevis vērot vai just. NLP apmācības prak­sē gūtā pieredze liecina, ka aptuve­ni 20% cilvēku izvēlas audiālo sistē­mu.

AUDIĀLĀ VALODA. Lūk, daži iz­platītākie audiālie predikāti, kas sa­stopami ikdienas sarunu frāzēs: "Uzmanīgi klausos." "Viņš to paziņo­ja, visiem dzirdot." "Viņš uzklausīja manus padomus." "Viņas vārdi ska­nēja kā mūzika," "Skan labi." "Viņš mainīja sarunas toni." "Pastāstiet man par to." "Viņš palika kurls, lai ko es sacītu." "Tas izraisīja rezonansi." "Es nodošu jūsu sacīto." "Skaļi teikts." "Neceliet troksni." "Šeit mums sa­skan." "Mēs noskaņojamies tam." "Mēs runājam vienā valodā." "Kliedzoša reklāma." "Vārds pa vār­dam." "Tā sakot."

AUDIĀLĀ ELPOŠANA, ŽESTI UN BALSS ĪPATNĪBAS. Audiālās elpošanas laikā izplešas viss krūškurvis. Galva parasti ir novietota ļoti tais­ni, līdzsvaroti vai reizēm noliekta uz vienu pusi, it kā kaut ko cenšo­ties saklausīt. Žesti - pārsvarā norā­da ausu virzienā vai izdara jebkuras citas ritmiskas ķermeņa daļu vai vi­sa auguma kustības. Audiālajai do­māšanai raksturīga ritmiska kājas šūpošana. Balss parasti ir daiļskanī­ga, ar plašu toņu diapazonu.

KINESTĒTISKĀ SISTĒMA

Domājot kinestētiski, cilvēki ie­gūst informāciju no savām sajūtām. Viņi izvēlas sajust kaut ko, nevis dzirdēt par to vai skatīt to. Saņemot informāciju par projekta laika grafiku, viņi labprātāk orientējas uz lai­ka izjūtu, nevis pieņem lēmumu, balstoties uz informāciju, kas norā­dīta projekta plānā. Apmēram 45% cilvēku kā vadošo izmanto kinestētisko sistēmu.

KINESTĒTISKĀ RUNA. Lūk, izpla­tītākajās ikdienas frāzēs visbiežāk sastopamie kinestētiskie predikāti: "Mēs virzāmies taustoties." "Uzsākt jezgu." "Sākt tukšā vietā." "Es izjūtu spiedienu." "Iekodu sev mēlē," "Nolīdzināju problēmas." "To pamato droši pierādījumi." "Mēs uzturēsim sa­karus." "Viņš mīņājas uz vietas." "Turies." "Es saprotu, kurp tu vedini." "Es to sajūtu." "Viņš ir biezādains." "Uztvert būtību." "Balstoties uz to." "Mēs aizskārām šo jautājumu." "Vai uztvērāt domu?" "Iedziļinieties, un jūs to atradīsiet" "Šis bija karsts strīds." "Mums jāpāriet pie tā." "Vai jūtat, kas notiek?" "Saņem sevi rokās." "Gūsim panākumus kopīgi."

KINESTĒTISKĀ ELPOŠANA, ŽESTI UN BALSS ĪPATNĪBAS. Kinestētiski domājot, cilvēki elpo dziļāk un dara to vairāk ar vēderu, nevis ar krūtīm ka audiāli un vizuāli domājošie. Žes­ti nereti kalpo viņiem kā neatņema­ma runas sastāvdaļa, lai gan tie pa­matā paliek ķermeņa lejasdaļā. Galva bieži ir noliekta uz priekšu. Balss to­nis - dziļš, runas temps lēnāks nekā audiāli un vizuāli domājošajiem, ar biežām pauzēm, pārbaudot vai teik­tais atbilst tam, ko viņš vēlas pateikt.

IEKŠĒJAIS DIALOGS

Saruna ar sevi pašu ir vēl viens domāšanas veids. Cilvēki, kuriem visvairāk attīstīts ir šis domāšanas veids, bieži šķiet tāli no sa­runas ar otru, jo viņiem ir nepiecieša­ma iekšējā saruna ar sevi, lai pieņem­tu lēmumus. Šādam lēmumu pieņem­šanas procesam ir nepieciešams daudz vairāk laika nekā vizuāli domājošam cilvēkam, kurš lēmumus pieņem ar tā­du ātrumu, ar kādu viņa iztēlē pārvie­tojas salīdzinošie attēli. Acu kustība, kas liecina par iekšējo dialogu ir virzī­ta uz leju un pa kreisi.

Iekšējam dialogam raksturīga tā sauktā telefona sarunas poza, kuras laikā viena roka ir piespiesta vai­gam, plaukstas rādītājpirksts virzīts pret ausi, vidējais pirksts novietots zem deguna, bet īkšķis - zem zoda. Cilvēki, kuri pārsvarā domā ar iek­šējā dialoga palīdzību, parasti lasa, atkārtojot izlasīto savā iekšējā dialo­gā. Šī ir ļoti lēna un neefektīva lasī­šanas metode, ja salīdzina ar vizuā­lo stratēģiju, kas izlasīto pārvērš at­tēlos krietni ātrāk nekā iekšējais dialogs. Taču šis domāšanas veids ļauj pievienot izlasītajam darbam papil­dus aspektus, izmantojot dažādas iekšējās balsis dažādiem varoņiem.

Kad sāksiet ievērot kā cilvēki do­mā, atcerieties - nav pareizu un nepareizu domāšanas veidu. Ja kāds nespēj domāt vizuāli, tad tas ir veids, kādā viņš iemācījies funkcionēt apkārtējā pasaulē. Interpretējot atslē­gas, kas ļauj piekļūt domāšanas vei­diem, mēs varam ievērojami paaugsti­nāt komunikācijas produktivitāti. Vei­ciet sekojošos vingrinājumu, lai no­teiktu savu vai cita cilvēka informāci­jas uztveršanas sistēmu.

VIZUĀLĀS ACU KUSTĪBAS. Sarunas laikā vērojot cilvēku acu kustības, var ievērot, ka tās ir dažādas - augšup, lejup, horizontāli, fiksēti sev priekšā un daudz citu kombināciju. Pētījumi lieci­na, ka šīs kustības atbilst tam, kā cilvēki uztver un apstrādā informāciju. Pastāv cieša neiroloģiskā saikne starp acu kus­tībām, kādas izmanto dažādi domājoši cilvēki, un atsevišķu smadzeņu daļu darbību. Vizuāli domājošie cilvēkiem skatiens ir vērsts augšup vai fokusēts kā­dā telpas punktā tieši sev priekšā. Atce­roties iepriekšējo pieredzi, labroči skatās augšup un pa kreisi, bet veidojot jaunu tēlu - augšup un pa labi. Vairumam kreiļu telpiskais izvietojums pa labi/ pa kreisi ir mainīt spoguļvariantā. Kad tēls ir izveidots vai atsaukts atmiņā, tas tiek novietots tuvāk redzeslokam, lai veiktu tā turpmāko apstrādi. Tad skatiens vērsts tieši uz priekšu. Pārbaudiet paši! Uzdodiet kādam sekojošus jautājumus un vērojiet saruna biedra acu kustības. Esiet vērīgi, jo šīs kustības var būt ļoti ātras, pat acumirklīgas.

1.       Iedomājieties vien, kā izskatās zaļš pērtiķis, kurš, tērpies rozā baleta tēr­pā, jāj gaiši zila ziloņa mugurā.

Šajā gadījumā var noverot skatienu augšup un pa kreisi (reālu dzīvnieku tē­lu atsaukšana atmiņā), bet pēc tam - augšup un pa labi (neparastās ainas iz­veidošana).

2.       Kāds bija tapešu raksts jūsu bērnu dienu guļamistabā?

Šim jautājumam būtu jāizraisa acu kustība augšup un pa kreisi.

3.       Ko jūs darījāt šajā laikā pirms pieciem gadiem?

Arī Šim jautājumam vajadzētu izraisīt acu kustību augšup un pa kreisi.

Ko jūs ievērojāt? Neuztraucieties, ja novērojāt arī daudz citu acu kustību, piemēram, horizontāli un lejup. Tie at­tiecas uz citiem domāšanas veidiem, par kuriem turpmāk runāsim. Kad jūs uzzināsiet visu šo acu kustību nozīmi, jūs spēsiet tās lasīt kā atvērtu grāmatu. Ja vēlaties attīstīt savu vizuālo sistēmu, izmantojiet šīs kustības, papildinot sa­vu domāšanu.

Vaizdas

AUDIĀLAS ACU KUSTĪBAS. Kad cilvēki domā skaņās, viņu acis pārvieto­jas horizontāli pa labi un pa kreisi. Horizontālā kustība pa kreisi norāda uz ska­ņu atsaukšanu atmiņā, bet horizontālā kustība pa labi – skaņu konstruēšanu.

Pārbaudiet šo apgalvojumu, lūdzot sa­vam sarunu biedram

1.       Skali noskaitīt Tēvreizi.

Šim lūgumam būtu jāizraisa acu kustība horizontāli pa kreisi.

Pēc tam palūdziet viņam

2.       Izdomāt īsu instrumentālu kompozīciju.

Tam būtu jāizraisa acu kustība horizontāli pa labi.

Ja jūsu lūgums izraisīja citas acu kustī­bas vēl bez minētajām vai to vietā, tas var nozīmēt, ka cilvēks izmanto kinestētisko vai vizuālo vadošo sistēmu. Piemēram, vizuāli orientēti cilvēki var ierau­dzīt sevi skaitām Tēvreizi, kādā konkrētā savas dzīves situācijā. Izmēģinot šos vin­grinājumus ar citiem cilvēkiem, noteikti vērsieties pie viņiem ar lūgumu, nevis jautājumu. Ja jūs kādam jautāsiet: "Vai tu vari noskaitīt Tēvreizi?", viņš jums at­bildēs "", pat neapdomājot, vai tiešām atceras visu lūgšanu. Taču, vēršoties pie cilvēka ar lūgumu, jūs sarunu biedru mudināt uz informācijas meklēšanu, un jums ir iespēja novērot acu kustības.

KINESTĒTISKAS ACU KUSTĪBAS. Acu signāls, piekļūstot kinestētiskajam domāšanas procesam, virzās uz leju un pa !abi. Tieši turp virzās skatiens, kad cilvēks nodibina kontaktu ar savām sajūtām, kuras var būt gan iekšējās emo­cijas, gan taktilās sajūtas.

Mēģiniet to pārbaudīt, vēršoties pie saviem paziņām ar šādiem lūgumiem:

1.       Iedomājies kā slapjš apģērbs pieskaras ķermenim.

2.       Kā tu jūties, kad esi pilnīgi atslābinājies?

Izrādās, ka vairums cilvēku izmanto kinestētisko sistēmu, lai piekļūtu savai sajūtu pieredzei. Ja atklājat, ka cilvēki skatījās horizontāli vai augšup, iespē­jams, viņiem nav pietiekoši attīstīta kinestētiskā sistēma.