Vai zināji, ka līdzinoties otram, konkrētajā cilvēkā izraisām pozitīvu attieksmi pret mums? Jaunākie zinātniskie pētījumu rezultāti atklāj, ka to, cik ātri zemapziņa izfiltrē otru, nosaka smadzeņu šūnu – spoguļneironu, darbība. Kas tie tādi un kādēļ svarīgi, jautājam ekspertei.

Stāsta Sieviešu Kluba eksperte Dace Rolava, neirolingvistiskās programmēšanas trenere, hipnopsihoterapeite

Kā darbojas spoguļneironi?

Ar spoguļneironiem mēs uztveram ārpasauli, it īpaši, savu līdzcilvēku darbības, un tad spoguļneironi šos ārpasaules iekodētos momentus saglabā mūsu zemapziņā. Spoguļneironu izmantošana ir pilnīgi neapzināta darbība, tāpat kā sarkšana un daudzi citi procesi, kurus veic zemapziņa. Šī darbība ir pilnīgi neapzināta, bet apziņas līmenī raida impulsus ar sajūtu, ar domām, ka otrs cilvēks man ir patīkams vai nepatīkams, es viņam uzticos, vai neuzticos. Tātad, spoguļneironi dod apziņai impulsus, lai tā šo informāciju varētu izmantot.

Piemēram, ja man ir uzbrukts vai kāds ir iesitis, nākamreiz, kad redzu līdzīgas kustības, spoguļneironi „nostrādā” ātrāk, kā vēl šī kustība ir veikta, un es varu izsargāties. Tas ir viens no principiem, tātad – pašaizsardzība.

Otrs spoguļneironu princips ir saistīts ar to, ka savu līdzcilvēku kustību, elpu un garastāvokli uztveram daudz niansētāk, nekā spējam to „apstrādāt” un analizēt ar prātu. 

Līdz ar to, spoguļneironi ir atklāti instrumentam, kas ļoti daudz tiek mācīts biznesā un saskarsmē. To vienā vārdā sauc par rāforda mākslu, bet citā – par līdzināšanos otram cilvēkam. Lūk, izrādās, ka šajā procesā, darbībā ir arī spoguļneironi. Līdzināšanās mākslā es atdarinu otra cilvēka kustību, elpošanu, vai viņa pozu un arī runasveidu.

Mani spoguļneironi to raida otram un, otra spoguļneironiem to uztverot, rada šajā cilvēkā sajūtu, ka es esmu viņam līdzīga, es esmu tāda pati, tātad viņš ar mani var runāt, būt draudzīgs, būt ar mani atklāts un paust savas simpātijas pretī. Tas, no psiholoģiskā viedokļa, ir brīnišķīgs atklājums neirolingvistiskajai programmēšanai, kura šo rāforda jeb līdzināšanās mākslu māca jau 40 gadus, bet visu šo laiku tam nebija zinātniska izskaidrojuma.  

Noderīgi jebkurā saskarsmē

Neirolingvistiskajā programmēšanā tiek mācīta spoguļneironu pozitīvo īpašību apzināta izmantošana saskarsmē ar citiem. Ja tu līdzinies otram cilvēkam, atdarini kādu viņa žestu vai kustību, ja tu ieņem līdzīgu pozu – uzlabojas saskarsme! Cilvēks ir brīvāks saskarsmē, viņam vieglāk tevī klausīties un zemapziņas līmenī viņā iedarbojas impulsi, kas atbrīvo sasprindzinājumu būt uzmanīgam un baidīties no uzbrukuma.

Tie ir miljons gadu veci aizsargāšanās mehānismi, ko izmantojam. Tas ir, it kā cilvēks būtu palaidis vaļīgāk savas sasprindzinājuma šņorītes, ja šo „atslābšanu” salīdzinām ar šņorēm darbināmām lellītēm. Kad otrs cilvēks mūsos radījis uzticību, iekšēji palaižam šīs šņorītes vaļīgāk, jo zemapziņa neizjūt nepieciešamību aizsargāties un nejūt, ka var draudēt uzbrukums. Līdz ar to cilvēks jūtas daudz patīkamāk, ērtāk un vieglāk. Šī pozitīvā efekta dēļ, līdzināšanās daudz tiek mācīta biznesā un politikā. Patiesībā, tā noder jebkurā saskarsmē. Arī pārdošanā.

Spoguļneironi, raugoties arī no medicīnas viedokļa, ir ļoti vērtīgs atklājums. Vēl gan jāgaida medicīniskie pētījumi un to rezultāti, bet šobrīd tiek pieņemts, ka tieši spoguļneironu neaktivitāte varētu būt saistīta ar autismu un dziļu kinestētiku jeb dziļu intravertumu. Tomēr tas vēl nav pilnībā pierādīts, pie tā vēl zinātnieki strādā.

Līva Zaksa, speciāli www.sieviesuklubs.lv