Dace Rolava stāsta par hipnozi un hipnopsihoterapiju

Daudzās ārstniecības prakses situācijās var novērot prāta negatīvu vai pozitīvu iedarbību uz ķermeni un otrādi. Hipnoze atrodas visu šo somatiski un psiholoģiski interaktīvo fenomenu krustcelēs. Mums nav iespējams uzrādīt ļoti izsmeļošu problēmu sarakstu, tādēļ šeit nosaukšu tikai tās, ar kurām esmu saskārusies savā ikdienas praksē. Hipnoze tiek pielietota atsevišķi vai kopā ar citām terapeitiskām praksēm sekojošos gadījumos:

  • Problēmas ar pašcieņu, sevis apliecināšanu, gatavošanos eksāmeniem...
  • Profesionālā vai personiskā stresa kontrole, saspīlējums ģimenē, laulāto pāru problēmas, funkcionālie seksuālie traucējumi (frigiditāte, impotence);
  • Trauksme, bezmiegs, fobijas, bailes, apsēstība...
  • Depresija un tai līdzīgi traucējumi;
  • Pēctraumas sindroms;
  • Pulmonoloģija un otolaringoloģija: astma, alerģijas, rinīts, sinusīts;
  • Gastroenteroloģija: čūlas, kolīti, hronisks gastrīts...
  • Kardioloģija: asinsvadu problēmas, daži sirdsdarbības traucējumi;
  • Neiroloģija: daža veida galvassāpes, tajā skaitā migrēnas, runas traucējumi...
  • Ginekoloģija: smaga grūtniecība, slikta dūša un vemšanas, dzemdības, daži neauglības veidi, ar urinēšanu saistītas problēmas...
  • Dermatoloģija: alerģijas, psoriāze, nātrene, nagu graušana, hiperhidroze, apdeguma brūču labāka dzīšana...
  • Atkarības: alkohols, tabaka...
  • Ēšanas traucējumi: bulīmija, aptaukošanās...
  • Akūtas vai hroniskas sāpes, analgēzija, anestēzijas...
  • Palīdzība vēža slimniekiem: sāpes, psiholoģisks atbalsts, ārstēšanas blakus parādību mazināšana, dzīves kvalitātes uzlabošana un dzīves paildzināšana...
  • Bērniem: urīna nesaturēšana, grūtības mācību procesā, pašapliecināšanās, problēmsituācijas ģimenē...

Hipnoze nav bīstama, ar noteikumu, ka to veic īsts praktiķis un pirms uzsākt hipnozi, jāveic anamnēze (stāstījums par slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas un par slimības attīstības vēsturi).

Hipnozes pamatprincipi: Hipnozes praktizēšana ļauj iegūt jaunu īpašu psihiatriskās funkcionēšanas veidu, ko raksturo „atvirzīšanās no īstenības” – hipnotiskā transa stāvoklis.

Ko tas dod? Ļauj klientam veikt psihiskās pārkārtošanās darbu. Klienta resursu un iegūto zināšanu izmantošana ir nepieciešamais darba materiāls. Uz dažiem mirkļiem dzīves laikā iegūtie ierobežojumi tiek nolikti malā.

Kas piedalās šajā hipnozes darbā? Īpaša pazīmju parādīšanās hipnozes laikā daļēji saistītas ar smadzeņu pusložu specializāciju. Hipnotiskā transa laikā dominē labās smadzeņu puslodes darbība. Cilvēks saņem informāciju dažādā veidā; tas palielina viņa psihisko gatavību un ļauj veikt darbu zemapziņas līmenī.

Hipnozes procesā svarīga ir attieksmes saskarsme. Tikšanās laikā – klients – terapeits iecerētās izmaiņas izpaužas dzīves līmeņos – vadoties gan pēc viena, gan otra dzīves ceļa (pieredzes). Klientam tā ļauj mobilizēt iekšējos resursus un padzīt tos pieejamus. Terapeitam, savukārt, tā ļauj likt lietā savas prasmes un resursus. Domas un cerības uz izmaiņām dod savu artavu, lai abi spētu mobilizēties. Klienta un terapeita mijiedarbība ir hipnozes seansa būtiska sastāvdaļa.

Apmaiņā starp klientu un terapeitu. Abi pakāpeniski liek lietā savu gatavību, resursus, domas un cerības uz izmaiņām. Klients izklāsta savu problēmu un pilnībā uzticas terapeitam. Terapeits uzklausa, vēro, iedrošina un piedāvā. Viss notiek mijiedarbojoties (sadarbojoties). Seansa tikšanās laikā nepārtraukti notiek apmaiņa. Komunikācija notiek divos līmeņos – apzinātajā un neapzinātajā jeb zemapziņas.

Vai tiešām hipnoze ir dabiska parādība? „Atvirzīšanās no īstenības” – hipnozes transa stāvoklis ir ierasta parādība, ar kuru saskaramies ikdienā itin bieži dažādās situācijās – teātra izrāde, kino, automašīnas vadīšana, lasīšana, iešanas laikā, tas notiek (ieiet transa stāvoklī) pavisam nepiespiesti. Šai dabiskajai parādībai ir savas īpatnības:

  • Ernests Rossi, balstoties uz neirofizioloģiskiem pētījumiem, ir pierādījis, ka ik pēc deviņdesmit minūtēm mēs uz dažiem mirkļiem domās aizklīstam citur.
  • Hipnotiskā transa laikā labā smadzeņu puslode mazina ierasto refleksiju, kas pavada visu apzināto uzvedību;
  • Klientam jāakceptē šāds psihiskās funkcionēšanas veids. Patiešām, pat atrodoties visdziļākajā transa stāvoklī, nevar prasīt no cilvēka neiespējamo.
  • Kā norādīja Miltons H. Eriksons, „atvirzīšanās no īstenības” atšķiras no hipersuģestijas stāvokļiem, ko tradicionālie hipnoterapeiti pastāvīgi saistīja ar hipnozi. Suģestējamība var palielināties hipnotiskā transa laikā, bet tā nav šīs parādības patstāvīga un specifiska sastāvdaļa.

Kā notiek hipnozes seanss? Hipnozes seansi sastāv no uzdevumu sērijas, kuru veicot, klientam tiek piedāvāta apmācība. Jo labāk apgūts uzdevums, jo labāki ir klienta „sasniegumi”. Katra seansa laikā gan klients, gan hipnoterapeits iegūst jaunu, savādāku pieredzi. Šīs mijiedarbības – sadarbības laikā, kad visām darbojošām personām jāuzticas savai zemapziņai, parādās atslābums, sava veida relaksējošs stāvoklis, kas tikai var nozīmēt, ka ticis veikts darbs zemapziņas līmenī. Mēs ieņemam skolotāja lomu, kurš cenšas iemācīt klientam „psiholoģisko tehniku”.

Kas ar klientu notiek seansa laika? Klasiskajā, tradicionālajā hipnozē pastāvīgi tiek piesaukts miegs, īpaši indukcijas (ievadīšanas) fāzē. Faria teica „Guliet, es tā gribu” vai Liēbo (Liebault) teica „Guliet, jūs to varat”. Hipnozē mēs nekad neatsaucamies uz miegu, jo šis termins izsauc pasīvu stāvokli. Saviem klientiem mēs precizējam, ka runa nav par to, ka jābūt pasīviem vai jāguļ; viņiem jāveic uzdevumi, jāmācās, jāstrādā, kas veicinās visu viņu sajūtu atmodināšanu. Viņi mācīsies izmantot apkārtējos trokšņus, savas ķermeņa izjūtas, terapeita vai savas atmiņas piedāvātos tēlus. Guļus pozas vietā mēs labāk izvēlamies sēdus stāvokli. Tā neļauj klientam aizmigt un nenoliek klientu padotā stāvoklī attiecībā pret terapeitu.

Kas notiek hipnozes seansa laikā? Hipnotiskais transs „depotencializē” (kreiso smadzeņu puslodi, tādējādi labajai smadzeņu puslodei uz dažiem mirkļiem ļaujot ieņemt vadošo pozīciju ar visām tam raksturīgajām pazīmēm. Hipnotiskajai indukcijai jāpanāk kreisās smadzeņu puslodes „depotencializācija”. Tai sekos terapeitiskā fāze, kad notiks kontaktēšanās caur smadzeņu labo puslodi. Tādā veidā hipnotiskais transs var tikt pielīdzināts zemapziņas un apziņas disociācijas procesam: smadzeņu kreisā puslode, racionālais, analītiskais, apzinātais, uz dažiem mirkļiem pakļaujas labā smadzeņu puslodes darbībai, kas ir intuitīvais, spontānais, neapzinātais.
Smadzeņu pusložu īpašās funkcijas. Kreisā puslode (pamošanās) – apziņa ir dominējoša: verbāls loģiski – gramatisks, racionāls, konkrēts, analītisks, vadāms, koncentrēts, spriedze. Labā puslode (hipnotiskais transs) – zemapziņa ir dominējoša: neverbāls, vizuāli – telpisks, intuitīvs, abstrakts, spontāns, difūzs, labsajūta, sintēze.

Kā tiek izraisīts, inicēts hipnotiskais trans, transa stāvoklis? Pēc iepriekšējas sagatavošanās un ievadošajiem norādījumiem, mūsu uzdevums ir izraisīt hipnotisko transu, „atlaist tvērienu”, ko mēs uzturēsim dažus mirkļus, lai klientam darbojas zemapziņa. Šīs indukcijas laikā nav runa par īpašiem žestiem, vārdiem vai rituāla frāzēm. Katra indukcija ir izteikti individuāla. Hipnoterapeits izmanto to materiālu, ko viņam sniedz klients, kurš izveidojušās savstarpējās uzticēšanās atmosfērā ļauj savai modrībai norimt un viegli, nepiespiesti un patīkami atslēgties no īstenības – „atlaižot vērienu”. Hipnoterapeits ir klāt šajā patīkamajā procesā ar savu labvēlīgo attieksmi, un arī pats nedaudz atslēdzas no īstenības, „atlaižot tvērienu”. Miltons H. Eriksons norāda, ka šī atslēgšanās no īstenības atvieglo komunikāciju starp klientu un terapeitu zemapziņas līmenī. Tiklīdz terapeits būs pamanījis pazīmes, kas liecina par atslēgšanos no īstenības, viņš pāries uz terapeitisko fāzi.

Ko hipnoterapeits dara laikā, kad klients ir transa stāvoklī? Vada!

Kalna pavadoņa darbs var tikt iedalīts trīs posmos:

  • Vispirms viņš pārliecinās, ka ceļotājs var veikt šo kāpienu, pirms skaidrot ar kāpšanu saistītās grūtības ceļā, kurā viņam šis ceļotājs jāpavada;
  • Pēc tam viņš izskaidro īpašā aprīkojuma izmantošanu;
  • Un beidzot viņš vada un ir līdzās savas klientam, parādot, kā vislabāk veikt visus ceļa posmus. Ar viņa palīdzību klients iemācās uzkāpt šajā kalnā, iekarot kalna virsotni.
  • Hipnoterapeita darbu var salīdzināt ar šo gida darbu:
  • Vispirms viņš pārbauda, vai ir labas hipnozes pazīmes;
  • Pēc tam viņš iepazīstina klientu un, ja nepieciešams, arī nodemonstrē hipnozes tehniku, ko viņš izmantos;
  • Un beidzot, viņš virza klientu veikt darbu un iziet apmācību, kuriem terapeitisks mērķis. Seansu laikā klients iemācās noteiktās situācijās mainīt savu uzvedību.

Kādus mērķus sev izvirza hipno – psihoterapeits? Mūsu mērķis ir piedāvāt klientam veikt darbu zemapziņas līmenī. Nav nepieciešams precīzi zināt, kā būtu labāk klientam; mums viņš ir jāiedrošina tā, lai viņa zemapziņa strādā, izrādot pret klientu lielu cieņu un lūdzot viņa atļauju šo darbu veikt. Hipnoterapeitam pastāvīgi jābūt līdzās klientam, viņam pieskaņojoties. Viņam jāizvairās no jebkura autoritatīva paņēmiena, kas var izraisīt klienta pretestību. Sākotnējās sarunās, skaidrojot un kliedējot mītus par hipnozi, tiks piedāvāts veikt šo darbu. Šīs jaunās pieejas revolucionārais raksturs slēpjas tieši tajā apziņā, ka darbs tiek veikts nepiespiestā kārtā un bez direktīvām. Mēs izmantojam komunikācijas tehniku dažādu ieteikumu veidā, ko kleints ir tiesīgs vai nu pieņemt, vai noraidīt. Mūsu mērķis ir parādīt ceļu, norādīt virzienu.

Kā hipno – psihoterapeits savus mērķus realizē?
„Dakter, kas man kaiš?” „Pēc visa spriežot, jums ir lokālas dabas sporadiski imūnās aizsardzības traucējumi otorinolaringoloģijas līmenī, kura jums izraisījusi hipertermiju.” „Un tas nozīmē, dakter?” „Jūs esat saaukstējies!”

Realizācijas procesā pati svarīgākā ir valoda – vienkārša valoda. Valodai jābūt vienkāršai un pieskaņotai klienta valodai. Miltons H. Eriksons ieteica runāt valodā, kas saprotama visiem. Ne tikai viņa klientiem, bet arī visiem viņa skolniekiem, kas beiguši dažādas augstskolas. Tas ļauj saskaņot dažādu Hipnozes skolu izmantotās valodas. Seansa sākumā ir svarīgi noteikt klienta valodu, lai cik vien iespējams varētu runāt „tajā pat valodā”. Mēs, cik vien iespējams, pietuvināmies viņa realitātei un pārdzīvotajam. Visa seansa laikā mēs esam viņam līdzās, cik iespējams kongruenti, viņam pieskaņojoties.

Vairāklīmeņu valoda visbiežāk ir pirmā pakāpe komunikācija ar zemapziņu. Zemapziņa ļoti viegli uztver humoru, vārdu spēles, metaforas, kas ātri un viegli izraisa terapeitiska efekta psihisku asociāciju ķēdi. Tā ir iedarbīga tehnika darbā ar klientiem, kas izrāda pretestību; tajā laikā, kad viņu apziņa nodarbināta ar to, ko viņiem sakām, zemapziņa var sadzirdēt pavisam ko citu.

Neverbālā valoda. Klienta un viņa neverbālās valodas vērošana (roku sakrustošana, kasīšanās, pielikt roku pie mutes, galvas kratīšana, tuvināšanās un attālināšanās utt.) sniedz mums daudz informācijas par viņu. Tāpat arī klients uztver terapeita neverbālo valodu (pat ja viņš pats to neapzinās) un mēs to izmantojam šajā sadarbībā.

Īsumā:

  • Transs ir psihoterapeitiska tehnika, kas izmanto klienta valodu interaktīvas komunikācijas ietvaros
  • Šī dabiskā parādība, kurā iesaistīti apzinātais un zemapziņa noved pie terapeitiskas iedarbības „tvēriena atlaišanas” (atslēgšanās no īstenības).
  • Šis īpašais psihes darbs, šīs mācīšanas procesā balstās uz dabiskiem procesiem, kas atšķiras no miega stāvokļa.
  • Mūsu terapeitiskās iejaukšanās pieprasa vienkāršas un saprotamas valodas lietošanu.
  • Pieskaņosimies klienta valodai un runas veidam.
  • Prasme pielietot neverbālo valodu ir ļoti noderīga.
  • Mēs bieži izmantojam vairāklīmeņu valodu.

Dažas pazīmes līdzīgas tām, kuras var novērot atslābināšanās laikā:

  • Muskuļu tonusa mazināšanās;
  • Ķermeņa kustīguma vai nekustīguma mazināšanās;
  • Latenta perioda palielināšanās;
  • Kustību ekonomija;
  • Pulsa un elpošanas palēnināšanās;
  • Balss izmaiņas;
  • Sejas vaibstu izlīdzināšanās;
  • Mirkšķināšanas un rīšanas procesu palēnināšanās vai refleksu zudums;
  • Acu zīlīšu sašaurināšanās vai paplašināšanās;
  • Komforta un atslābināšanās sajūtas;
  • Ķermeņa pozas maiņa (pārorientācija) seansa laikā.

Citas, hipnotiskā seansa laikā biežāk sastopamās pazīmes:

  • Amnēzija;
  • Anestēzija;
  • Ķermeņa ilūzijas (sajūtu maldi);
  • Muskuļu raustīšanās;
  • Nelielas galvas kustības;
  • Regresija;
  • Laika jēdziena izmaiņas;
  • Burtiskums;
  • Psihosomatiskās reakcijas;
  • Katalepsija;
  • Ideomotorās reakcijas (levitācija, signalings)
  • Disociācija.

Šis saraksts jāpapildina ar jebkuru pie klienta novērotu neapzinātu veiktu vai notikušu parādību.

Galvenās hipnotiskā transa pazīmes:

  • Muskuļu tonusa mazināšanās;
  • Palēnināta elpošana;
  • Acu zīlīšu sašaurināšanās vai paplašināšanās;
  • Komforta un atslābināšanās sajūtas;
  • Ķermeņa reorientācija ķermeņa laikā;
  • Nelielas galvas kustības;
  • Katalepsija;
  • Ideomotorās reakcijas (levitācija, signalings).
  • Disociācija.

Mans pirmais hipnozes skolotājs Mihails Ginsburgs pēc divu gadu intensīvām teorētiskajām un praktiskajām mācībām teica grupai atvadu vārdus, un tie skanēja:

"Jūs esat enerģiski, atvērti, zināšanu alkstoši un uzņēmīgi, es nebrīnīšos pēc gadiem uzzinot, ka ir jauns hipnozes virziens „Rīgas hipnoze”."

Ginsburgs mūs mācību laikā uzaicināja apmeklēt Maskavā franču psihoterapeita, hipnozes meistara Žana Bekkio semināru. Tā bija liktenīga tikšanās. Hipnozes mācības kļuva par dzīves veidu ne tikai man. 2001. gadā 20 cilvēki uzsākām mācības trīsgadīgajā hipnozes kursā pie pasniedzēja Žana Bekkio un Šarla Žuslēna. Ik mēnesi trīs dienas mācījāmies, trenējāmies, lai hipnozes instrumentus apgūtu pilnīgi. Kopš 2003. gada savā psihoterapeitiskajā darbā izmantoju hipnozi. Hipnoze ir kļuvusi par 21. gadsimta „zālēm”.